Mācītājs

Mācītājs ir baznīcas kalpotājs, kas ir pilnvarots vadīt dievkalpojumus, kā arī veikt citas svētdarbības, piemēram kristības, laulības un bēres.

Dažādās kristīgajās tradīcijās mācītāja amats un nosaukums var atšķirties. Protestantu baznīcās, piemēram, luterāņu, reformātu un baptistu baznīcās, garīdzniekus parasti sauc par pastoriem. Šajās baznīcās mācītājs parasti ir atbildīgs par sprediķošanu, ticības mācības skaidrošanu un draudzes organizēšanu.

Romas Katoļu baznīcā un Austrumu Pareizticīgajā baznīcā mācītājus sauc par priesteriem. Šajās baznīcās priesteri veic sakramentus un kalpo baznīcā kā garīdznieki, kas saņēmuši īpašu ordināciju. Priesteru pienākumos ietilpst dievkalpojumu vadīšana, sakramentu izdalīšana un draudzes garīgā aprūpe.

Lai kļūtu par mācītāju vai priesteri, parasti nepieciešama teoloģiskā izglītība un ordinācija, ko piešķir attiecīgā baznīca vai reliģiskā organizācija. Ordinācijas laikā kandidāts tiek oficiāli iesvētīts garīgajā amatā un saņem tiesības kalpot draudzē.