vērve

See also: verve and Verve

Latgalian

Etymology

From Proto-Balto-Slavic *wírwis. Cognate to Latvian virve and Lithuanian virvė.

Pronunciation

• IPA^(key): [ˈvʲæ̀ːrvʲæ]
• Hyphenation: vēr‧ve

Noun

vērve f (diminutive vērveite)

1. rope, cord

Declension

Declension of vērve (type 5 noun)

	singular	plural
nominative	vērve	vērvis, vērves1)
genitive	vērvis, vērves1)	vērvu
dative	vērvei	vērvem, vērvom1)
accusative	vērvi	vērvis, vērves1)
instrumental	vērvi	vērvem, vērvom1)
locative	vērvē, vērvī1)	vērvēs, vērvuos1)
vocative	vērve, vērv	vērvis, vērves1)

¹⁾ dialectal

References

• M. Bukšs; J. Placinskis (1973), Latgaļu volūdas gramatika un pareizraksteibas vōrdneica, Latgaļu izdevnīceiba, page 414