lectito

Latin

Etymology

Etymology tree

Latin legō

Proto-Indo-European *-h₂

Proto-Indo-European *-éh₂

Proto-Indo-European *-yéti

Proto-Indo-European *-eh₂yéti

Proto-Italic *-āō

Latin -ō

Latin -tō

▲

Latin -tō

Latin -itō

Latin lēctitō

From legō (“to read; gather”) + -tō + -itō (reduplicated frequentative suffix).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ˈɫeːk.tɪ.toː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ˈlɛk.ti.to]

Verb

lēctitō (present infinitive lēctitāre, perfect active lēctitāvī, supine lēctitātum); first conjugation

1. to often gather or collect eagerly

   Conchulas et calculos in litore lectitasse.

   To have often gathered small shellfishes and pebbles at the shore.

   Lectito flores.

   I often gather flowers.

2. to read often, eagerly or attention, to peruse

   Auctores quos nunc lectito.

   Writers whom I read often now.

   Libros non legendos sed lectitandos.

   Books must not be read but read eagerly.

   Lectitavisse Platonem studiose.

   To have often read Plato zealously.

   Libros exuri jussit, conquisitos lectitatosque.

   He has ordered for the selected and much read books to be destroyed.

Conjugation

   Conjugation of lēctitō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	lēctitō		lēctitās		lēctitat		lēctitāmus		lēctitātis		lēctitant
	imperfect	lēctitābam		lēctitābās		lēctitābat		lēctitābāmus		lēctitābātis		lēctitābant
	future	lēctitābō		lēctitābis		lēctitābit		lēctitābimus		lēctitābitis		lēctitābunt
	perfect	lēctitāvī		lēctitāvistī		lēctitāvit		lēctitāvimus		lēctitāvistis		lēctitāvērunt, lēctitāvēre
	pluperfect	lēctitāveram		lēctitāverās		lēctitāverat		lēctitāverāmus		lēctitāverātis		lēctitāverant
	future perfect	lēctitāverō		lēctitāveris		lēctitāverit		lēctitāverimus		lēctitāveritis		lēctitāverint
passive	present	lēctitor		lēctitāris, lēctitāre		lēctitātur		lēctitāmur		lēctitāminī		lēctitantur
	imperfect	lēctitābar		lēctitābāris, lēctitābāre		lēctitābātur		lēctitābāmur		lēctitābāminī		lēctitābantur
	future	lēctitābor		lēctitāberis, lēctitābere		lēctitābitur		lēctitābimur		lēctitābiminī		lēctitābuntur
	perfect	lēctitātus + present active indicative of sum
	pluperfect	lēctitātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	lēctitātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	lēctitem		lēctitēs		lēctitet		lēctitēmus		lēctitētis		lēctitent
	imperfect	lēctitārem		lēctitārēs		lēctitāret		lēctitārēmus		lēctitārētis		lēctitārent
	perfect	lēctitāverim		lēctitāverīs		lēctitāverit		lēctitāverīmus		lēctitāverītis		lēctitāverint
	pluperfect	lēctitāvissem		lēctitāvissēs		lēctitāvisset		lēctitāvissēmus		lēctitāvissētis		lēctitāvissent
passive	present	lēctiter		lēctitēris, lēctitēre		lēctitētur		lēctitēmur		lēctitēminī		lēctitentur
	imperfect	lēctitārer		lēctitārēris, lēctitārēre		lēctitārētur		lēctitārēmur		lēctitārēminī		lēctitārentur
	perfect	lēctitātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	lēctitātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		lēctitā		—		—		lēctitāte		—
	future	—		lēctitātō		lēctitātō		—		lēctitātōte		lēctitantō
passive	present	—		lēctitāre		—		—		lēctitāminī		—
	future	—		lēctitātor		lēctitātor		—		—		lēctitantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		lēctitāre			lēctitārī			lēctitāns			—
future		lēctitātūrum esse			lēctitātum īrī			lēctitātūrus			lēctitandus
perfect		lēctitāvisse			lēctitātum esse			—			lēctitātus
future perfect		—			lēctitātum fore			—			—
perfect potential		lēctitātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		lēctitandī		lēctitandō		lēctitandum		lēctitandō		lēctitātum		lēctitātū

Related terms

• lēctiō
• lēctiuncula
• lēctor
• lēctrīx

References

• “lectito”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “lectito”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “lectito”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner; Henry William Auden (1894), Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • to read Plato: Platonem legere, lectitare
    
• lectito in Ramminger, Johann (16 July 2016 (last accessed)), Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎^[2], pre-publication website, 2005-2016