digitatus

Latin

Etymology

Etymology tree

Proto-Indo-European *deyḱ-der.

Latin digitus

Proto-Indo-European *-h₂

Proto-Indo-European *-éh₂

Proto-Indo-European *-tós

Proto-Indo-European *-eh₂tos

Proto-Italic *-ātos

Latin -ātus

Latin digitātus

From digitus (“finger, toe”) + -ātus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [dɪ.ɡɪˈtaː.tʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [di.d͡ʒiˈtaː.tus]

Adjective

digitātus (feminine digitāta, neuter digitātum); first/second-declension adjective

1. digitate; having fingers or toes

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	digitātus	digitāta	digitātum		digitātī	digitātae	digitāta
genitive	digitātī	digitātae	digitātī		digitātōrum	digitātārum	digitātōrum
dative	digitātō	digitātae	digitātō		digitātīs
accusative	digitātum	digitātam	digitātum		digitātōs	digitātās	digitāta
ablative	digitātō	digitātā	digitātō		digitātīs
vocative	digitāte	digitāta	digitātum		digitātī	digitātae	digitāta

Related terms

• digitābulum
• digitālis
• digitulus
• digitus

Descendants

• English: digitate
• Portuguese: digitar

References

• “digitatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “digitatus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.