klausīt

Latvian

Etymology

From Proto-Indo-European *ḱlew-. Cognate with Lithuanian klausýti.

Pronunciation

• IPA^(key): [ˈklàwsîːt]
• IPA^(key): [ˈklāūsîːt]

Verb

klàusît, klaũsît (transitive, 3rd conjugation, present klausu, klausi, klausa, past klausīju)

1. to obey
2. to follow
3. to comply with

Conjugation

Conjugation of klausīt (3rd)

	indicative (īstenības izteiksme)					imperative (pavēles izteiksme)
		present (tagadne)	past (pagātne)		future (nākotne)
1st person sg	es	klausu	klausīju		klausīšu	—
2nd person sg	tu	klausi	klausīji		klausīsi	klausi
3rd person sg	viņš, viņa	klausa	klausīja		klausīs	lai klausa
1st person pl	mēs	klausām	klausījām		klausīsim	klausīsim
2nd person pl	jūs	klausāt	klausījāt		klausīsiet, klausīsit	klausiet
3rd person pl	viņi, viņas	klausa	klausīja		klausīs	lai klausa
renarrative (atstāstījuma izteiksme)				participles (divdabji)
present	klausot			present active 1 (adj.)		klausošs
past	esot klausījis			present active 2 (adv.)		klausīdams
future	klausīšot			present active 3 (adv.)		klausot
imperative	lai klausot			present active 4 (obj.)		klausām
conditional (vēlējuma izteiksme)				past active		klausījis
present	klausītu			present passive		klausāms
past	būtu klausījis			past passive		klausīts
debitive (vajadzības izteiksme)				nominal forms
indicative	(būt) jāklausa			infinitive (nenoteiksme)		klausīt
conjunctive 1	esot jāklausa			negative infinitive		neklausīt
conjunctive 2	jāklausot			verbal noun		klausīšana

Derived terms

• klausīties