Viljams Šekspīrs
Viljams Šekspīrs (angļu: William Shakespeare, kristīts 1564. gada 26. aprīlī, miris 1616. gada 23. aprīlī pēc Jūlija kalendāra) bija angļu dzejnieks un dramaturgs, tradicionāli atzīts par visu laiku izcilāko angļu valodā rakstījušo autoru, kā arī par vienu no izcilākajiem autoriem pasaules literatūrā vispār.[1] Šekspīrs uzrakstījis 38 lugas, 154 sonetus un vēl citus dzejas darbus.
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Šekspīra lugām raksturīgi daudzveidīgi un dziļi izstrādāti raksturi, filozofiskums. Tās ir tulkotas daudzās pasaules valodās; Šekspīra kopotie raksti izdoti arī latviešu valodā.
Dzīve
labot
Viljams Šekspīrs dzimis Stretfordā pie Eivonas, viņa tēvs Džons Šekspīrs bijis turīgs cimdu meistars un aldermanis, māte Mērija Ārdena — muižnieku meita. Šekspīra dzimšanas datums nav zināms, bet viņš ir kristīts 1564. gada 26. aprīlī Svētā Džordža dienā. Viņš bija trešais no astoņiem bērniem un vecākais izdzīvojušais dēls.[2]
Šekspīra izglītība, iespējams, sākās jau no sešu vai septiņu gadu vecuma, Stratfordas klasiskajā ģimnāzijā. Šī skola atrodas netālu no viņa mājām. Stratfordas skola celta 200 gadus pirms Šekspīra dzimšanas. Kā jau visi tā laika dižākie dramaturgi un dzejnieki, viņš mācījās lasīt un rakstīt no ābeces. Lielākā daļa mācību priekšmetu notika latīņu valodā, bet bija arī pāris mācību stundas, kas norisinājās angļu valodā. Viņam bija jāmācās par latīņu darbu autoriem, kā piemēram — Seneka, Cicerons, Ovidijs, Vergilijs, Horācijs. Šie autori radīja viņā interesi un ietekmēja turpmākos Šekspīra darbus. Šekspīra ikdienas darbību pēc tam, kad viņš atstāja skolu, un pirms viņš atkal parādījās kā profesionāls aktieris, 1580. gados nav iespējams izsekot. Iespējams, ka viņš strādāja par skolotāju vai advokātu, vai par cimdu meistaru kopā ar tēvu un brāli Gilbertu. Šis ir liels zaudējums Šekspīra biogrāfijā, jo vienīgais, ko mēs varam uzzināt, ir tas, ka viņš ir apprecējies ar bāreni — Annu Hetaveju (Anne Hathaway, 1556—1623). Viljama Šekspīra un Annas Hetavejas laulībā piedzima trīs bērni — Sūzena (1583—1649), un nedaudz vēlāk, dvīņi Judīte (1585—1662) un Hemnets (1585—1596), viņa vienīgais dēls un mantinieks, kas nomira 11 gadu vecumā. Nav īsti skaidrs, ko Šekspīrs darīja pirmajos gados pēc laulības, bet 1588. gadā viņš devās uz Londonu. Strādāja Globe teātrī.
Darbi
labotTraģēdijas
labot- "Tits Androniks" (Titus Andronicus, 1594)
- "Romeo un Džuljeta" (Romeo and Juliet, 1595, latviski teātrī kopš 1899)
- "Jūlijs Cēzars" (Julius Caesar, 1599, latviski teātrī kopš 1900)
- "Hamlets" (Hamlet, 1601, latviski teātrī kopš 1894)
- "Troils un Kresīda" (Troilus and Cressida, 1602)
- "Otello" (Othello, 1604, latviski teātrī kopš 1895)
- "Karalis Līrs" (King Lear, 1605, latviski teātrī kopš 1903)
- "Makbets" (Macbeth, 1606, latviski teātrī kopš 1896)
- "Antonijs un Kleopatra" (Antony and Cleopatra, 1607, latviski teātrī kopš 1914)
- "Koriolāns" (Coriolanus, 1607)
- "Atēnietis Timons" (Timon of Athens, 1608)
- "Simbelīns" (Cymbeline, 1610, latviski teātrī kopš 1998)
Vēsturiskas drāmas
labot- "Henrijs VI" triloģija (Henry VI, 1591—1592)
- "Ričards III" (Richard III, 1593, latviski teātrī kopš 1893)
- "Henrijs VIII" (Henry VIII, 1593)
- "Ričards II" (Richard II, 1595)
- "Karalis Džons" (King John, 1596)
- "Henrijs IV" diloģija (Henry IV, 1597—1598, latviski teātrī kopš 1928)
- "Henrijs V" (Henry V, 1598)
Traģikomēdijas
labot- "Venēcijas tirgotājs" (The Merchant of Venice, 1596, latviski teātrī kopš 1884)
- "Beigas labas, viss labs" (All's Well That Ends Well, 1603, latviski teātrī kopš 1927)
- "Dots pret dotu" (Measure for Measure, 1604, latviski teātrī kopš 1929)
- "Perikls, Tiras princis" (Pericles, Prince of Tyre, 1609, latviski teātrī kopš 1992)
- "Ziemas pasaka" (The Winter's Tale, 1611, latviski teātrī kopš 1899)
- "Vētra" (The Tempest, 1611, latviski teātrī kopš 1926)
- "Divi dižciltīgi radinieki" (The Two Noble Kinsmen, 1614) (kopā ar Džonu Flečeru)
Komēdijas
labot- "Maldu komēdija" (The Comedy of Errors, 1592, latviski teātrī kopš 1925)
- "Spītnieces savaldīšana" (The Taming of the Shrew, 1593, latviski teātrī kopš 1898)
- "Divi veronieši" (The Two Gentlemen of Verona, 1594, latviski teātrī kopš 1937)
- "Veltas pūles mīlā" (Love's Labour's Lost, 1594, latviski teātrī kopš 1925)
- "Sapnis vasaras naktī" (A Midsummer Night's Dream, 1596, latviski teātrī kopš 1892)
- "Jautrās vindzorietes" (The Merry Wives of Windsor, 1598, latviski teātrī kopš 1922)
- "Liela brēka, maza vilna" (Much Ado About Nothing, 1598, latviski teātrī kopš 1923)
- "Kā jums tīk" (As You Like It, 1599, latviski teātrī kopš 1904, pirmoreiz ar nosaukumu "Juku jukām")
- "Divpadsmitā nakts" (Twelfth Night, 1600, latviski teātrī kopš 1921)
Poēmas
labot- "Venēra un Adonīds" (Venus and Adonis, 1593)
- "Lukrēcijas izvarošana" (The Rape of Lucrece, 1594)
- "Fēnikss un Dūja" (The Phoenix and the Turtle, 1601)
- "Mīlētāju sūdzība" (A Lover's Complaint, 1609)
Soneti
labot- Rakstīti laika posmā no 1592. līdz 1598. gadam
Zudušās lugas
labot- "Mīlas uzvara" (Love's Labour's Won, 1598)
- "Stāsts par Kardenio" (Cardenio, 1613) (kopā ar Džonu Flečeru)
Atsauces
labot- ↑ Greenblatt, Stephen (2005). Will in the World: How Shakespeare Became Shakespeare. London: Pimlico, 11. ISBN 0-7126-0098-1.
• Bevington, David (2002) Shakespeare, 1—3. Oxford: Blackwell. ISBN 0-631-22719-9.
• Wells, Stanley (1997). Shakespeare: A Life in Drama. New York: W. W. Norton, 399. ISBN 0-393-31562-2. - ↑ Samuel Schoenbaum. William Shakespeare: a compact documentary life. Oxford paperbacks ([3. pr.], rev. ed. with a new postcript izd.). New York : Oxford Univ. Pr, 1987. ISBN 978-0-19-505161-2.
Ārējās saites
labot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viljams Šekspīrs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Renesanses filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |