Vikipēdija

Tokija

pilsēta Japānā, Japānas galvaspilsēta

Tokija (東京, Tōkyō — 'Austrumu galvaspilsēta'), formāli Tokijas metropole (東京都, Tōkyō-to) ir viena no Japānas 47 prefektūrām un ir īpaša starp pārējām prefektūrām ar to, ka pēc valsts likumiem Tokija vienlaicīgi ir arī lielpilsēta.[1]

Tokija
metropole
東京
Tokija
Karogs: Tokija
Karogs		Emblēma: Tokija
Emblēma
Logo: Tokija
Logo
Location of Tokija
Koordinātas: 35°41′23″N 139°41′32″E / 35.68972°N 139.69222°E / 35.68972; 139.69222Koordinātas: 35°41′23″N 139°41′32″E / 35.68972°N 139.69222°E / 35.68972; 139.69222
Valsts Karogs: Japāna Japāna
Reģions Kanto
Centrs Tokija
Rajoni; pilsētas; miesti; ciemi
Platība
 • metropole 2 194,07 km2
Iedzīvotāji (2022)
 • metropole 14 264 798
 • blīvums 6 400,5/km²
 • aglomerācija 37 468 000
Laika josla JST (UTC+9)
Mājaslapa www.metro.tokyo.lg.jp
Tokija Vikikrātuvē

Tokija ir Japānas galvaspilsēta. Tokijā atrodas Japānas valdība, Imperatora pils, kā arī japāņu imperatoru ģimenes mājas.

Etimoloģija

labot šo sadaļu

Tokija sākotnēji bija pazīstama kā "Edo" (江戸), kas ir kandži saliktenis no 江 ("līcis") un 戸 ("ieeja, vārti, durvis").[2] Nosaukums, ko var tulkot kā "estuārs" raksturo sākotnējo atrašanās vietu Sumidas upes un Tokijas līča satekā. Meidži restaurācijas laikā 1868. gadā pilsētas nosaukums tika mainīts uz Tokiju (東京, no 東 "austrumi" un 京 "galvaspilsēta"), kad tā kļuva par jauno impērijas galvaspilsētu,[3] saskaņā ar Austrumāzijas tradīciju galvaspilsētas nosaukumā iekļaut vārdu "galvaspilsēta" (京).[2] Agrīnajā Meidži periodā pilsētu dažreiz sauca par "Tōkei", kas ir cita izruna tām pašām rakstzīmēm. Dažos saglabājušos oficiālajos angļu valodas dokumentos tiek izmantota rakstība "Tokei";[4] tomēr šī izruna tagad ir novecojusi.

Vēsture

labot šo sadaļu

Pilsēta dibināta 1457. gadā, kad daimjo (daimyō) Ota Dokans uzcēla Edo pili. 1590. gadā Edo pili sjoguns Tokugava Iejasu (Tokugawa Ieyasu) izvēlējās par savu rezidenci, un Edo kļuva par Japānas faktisko galvaspilsētu. Tomēr imperatora rezidence palika Kioto. Edo perioda laikā pilsēta vairākkārtīgi gandrīz pilnīgi nodega. Jau XVIII gadsimtā Edo iedzīvotāju skaits pārsniedza 1 miljonu.

1869. gadā Meidzi perioda sākumā 17 gadus vecais imperators Meidzi atjaunoja imperatora varu, pārcēlās uz Edo un pārsauca to par Tokiju. Tomēr Tokija kļuva par galvaspilsētu tikai de facto, imperators nekad formāli nav akceptējis galvaspilsētas pārcelšanu uz Tokiju.

1923. gada 1. septembrī Tokiju skāra Lielā Kanto zemestrīce, kuras laikā, galvenokārt ugunsgrēku dēļ, gāja bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku, un liela daļa pilsētas tika nopostīta. Nākamajās desmitgadēs Tokija tika pārbūvēta, bet tai nācās ciest atkārtotus postījumus Otrā pasaules kara laikā. 1945. gadā Sabiedroto veiktajos gaisa uzlidojumos, īpaši degbumbu bombardēšanas laikā, tika iznīcināti plaši Tokijas dzīvojamo rajonu apgabali, un bojā gāja desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju.

Pēc kara Tokija tika atjaunota un piedzīvoja strauju ekonomisko un demogrāfisko izaugsmi. 1964. gadā Tokijā notika vasaras olimpiskās spēles, kas simbolizēja Japānas, kā modernas, industrializētas valsts, atgriešanos starptautiskajā sabiedrībā.

1995. gada 20. martā Tokijas metro notika zarīna gāzes uzbrukums, kuru veica reliģiskā kulta Aum Šinrikjo locekļi. Uzbrukumā gāja bojā 13 cilvēki un vairāk nekā 5000 tika ievainoti, notikums izraisīja sabiedrības šoku un izraisīja plašas pārmaiņas Japānas drošības sistēmā.

2011. gadā, lai gan Tokija tieši necieta no Tohoku reģiona zemestrīces un cunami, pilsēta tika būtiski ietekmēta — notika energoapgādes ierobežojumi, tika atcelti sabiedriskie pasākumi, un tika pastiprināta gatavība ārkārtas situācijām.

2021. gadā Tokija rīkoja vasaras olimpiskās spēles, kas sākotnēji bija plānotas 2020. gadā, taču tika pārceltas COVID-19 pandēmijas dēļ. Spēles norisinājās bez skatītājiem un stingros drošības apstākļos, kļūstot par simbolu globālajai pielāgošanās spējai un sabiedrības izturībai.

Ģeogrāfija

labot šo sadaļu

Tokija atrodas Japānas centrālajā daļā, Honsju salā pie Klusā okeāna Tokijas līča. Tokija ir nozīmīgākais Japānas politiskais, ekonomiskais, finanšu un kultūras centrs. Tokija ir arī viena no globālas nozīmes pasaules pilsētām. Tokijas aglomerāciju var uzskatīt par lielāko pilsētu pasaulē.

Administratīvi Tokija nav pilsēta, bet valsts prefektūra. Austrumtokija iedalās 23 speciālajos rajonos (tokubetsu-ku), katrs ar savu pašvaldību, bet Rietumtokija — 26 atsevišķās pilsētās (shi), pēc tiesībām pielīdzinātām citām Japānas pilsētām. Administratīvi Tokijā ietilpst arī piekrastes salas, pat 1850 km attālumā no piekrastes.

 
Tokijas panorāma

Klimats

labot šo sadaļu

Tokijai raksturīgs mitrs subtropu klimats (Kepena klimata klasifikācijā: Cfa),[5] karstas, mitras vasaras un maigas, samērā sausas ziemas. Veģetācijas periods Tokijā ilgst aptuveni 322 dienas, no februāra vidus līdz janvāra sākumam.[6] Vasaras mēnešos gaisa temperatūra bieži pārsniedz 30 °C, savukārt ziemā tā reti nokrītas zem 0 °C. Siltākais mēnesis ir augusts, kurā vidējā temperatūra ir 26,9 °C. Vēsākais mēnesis ir janvāris, kurā vidējā temperatūra ir 5,4 °C. Rekordzemākā reģistrētā temperatūra bija −9,2 °C 1876. gada 13. janvārī. Rekordaugstākā temperatūra bija novērota 2004. gada 20. jūlijā, kad gaisa temperatūra sasniedza 39,5 °C.[7]

Katru gadu ziemā Tokijā ir novērojami reti, nelieli sniega nokrišņi. Nokrišņu daudzums sasniedz vidēji 1600 mm gadā, lielākais nokrišņu daudzums novērojams jūnijā un septembrī — lietus sezonas (tsuyu) un taifūnu periodos. Mitrākais mēnesis kopš uzskaites sākuma 1876. gadā bija 2004. gada oktobris, kad nolija 780 milimetri lietus, no kuriem 270,5 mm nolija vienā dienā — 9. oktobrī. Pēdējais mēnesis, kurā vispār nav novēroti nokrišņi, ir 1995. gada decembris. Gada nokrišņu daudzums ir svārstījies no 879,5 mm 1984. gadā līdz 2229,6 mm 1938. gadā.[7]

Tokijas klimats ir ievērojami sasilis kopš temperatūras novērojumu sākuma 1876. gadā.

Tokijas piekrastes salās klimats ievērojami atšķiras no pārējās pilsētas klimata. Čičidžimas klimats Ogasavaras ciematā atrodas uz robežas starp tropisko savannas klimatu (Kepena klasifikācija: Aw) un tropisko lietus mežu klimatu (Kepena klasifikācija: Af). Tā atrodas aptuveni 1000 km uz dienvidiem no Tokijas metropoles, tādēļ klimatiskie apstākļi ir ļoti atšķirīgi.

Tokijas vistālāk austrumos esošā teritorija, Minamitorišimas sala Ogasavaras ciematā, atrodas tropiskās savannas klimata joslā (Kepena klasifikācija: Aw). Tokijas Izu un Ogasavaras salas skar vidēji 5,4 taifūni gadā, salīdzinot ar 3,1 taifūnu Kanto kontinentālajā daļā.

Dabas katastrofas

labot šo sadaļu
 
Tokija no satelīta

Tokija atrodas ģeoloģiski aktīvā reģionā, kur tektonisko plātņu mijiedarbības dēļ bieži notiek zemestrīces, un reģionu periodiski ietekmē arī citas dabas katastrofas, tostarp plūdi un netieši – vulkānu aktivitāte.

Plūdi

Tokija atrodas Kanto līdzenumā ar piecām upju sistēmām un desmitiem upju, kas var izkāpt no krastiem.[8] Intensīvas lietusgāzes, kas bieži notiek lietus sezonas laikā, rada plūdu draudus Tokijas zemākajās vietās — Koto, Edogavā, Sumidā, Katsušikā, Taito un Arakavā. Reaģējot uz šo apdraudējumu, ir izbūvēta viena no pasaulē lielākajām pretplūdu aizsardzības sistēmām, kas ļauj no pārplūdušajām upēm savākt lieko ūdeni un to novadīt uz Edo upi, tādējādi un aizsargājot pilsētu no plašiem plūdiem.[8][9]

Vulkāni

Tokija atrodas aptuveni 100 km uz ziemeļaustrumiem no Fudzi kalna, kuram ir zems izvirduma risks. Pēdējais Fudzi izvirdums notika 1707. gadā (Hoei izvirdums),[10] un eksperti brīdina, ka nākamais izvirdums varētu būtiski ietekmēt Tokiju, izraisot traucējumus transporta un elektroapgādes sistēmās. Šo risku dēļ Tokija aktīvi iegulda katastrofu novēršanas un seku mazināšanas infrastruktūrā, kā arī regulāri organizē sabiedrības informēšanas un sagatavotības kampaņas.[11][12]

Zemestrīces

Tokija atrodas uz trīs tektonisko plātņu — Filipīnu jūras, Klusā okeāna un Eirāzijas — saskares vietas, padarot reģionu par vienu no seismiski aktīvākajiem pasaulē.[13] Metropoles reģionā viena gada laikā notiek simtiem nelielu zemestrīču (4–6 magnitūdas). Vietējie iedzīvotāji tās ignorē, taču tās mēdz radīt bažas ne tikai ārvalstu apmeklētājiem, bet arī japāņiem, kas ir ieceļojuši no citiem valsts reģioniem. Zemestrīces Tokijā reti izraisa lielus postījumus, jo tās ir vai nu pārāk mazas, vai arī to epicentrs atrodās tālu. Īpaši aktīvi ir piekrastes reģioni un mazākā mērā Čiba un Ibaraki.[14]

Tokiju ir skārušas spēcīgas mega zemestrīces 1703., 1782., 1812., 1855., 1923. gadā un 2011. gadā;[15][16] tiešas un lielas zemestrīces ir relatīvi retas. 1923. gada zemestrīce, kuras stiprums tika lēsts 7,9 magnitūdās, nogalināja vairāk nekā 100 000 cilvēku, un tā bija pēdējā reize, kad pilsētas teritorija tika tieši skarta.[17][18]

Ekonomika

labot šo sadaļu
 
Tokija naktī

Tokija ir pasaulē lielākā vienas pilsētas ekonomika, tās IKP ir lielāks kā Kanādai (8. ekonomika pasaulē).

Tokijā ir labi attīstīta sabiedriskā transporta sistēma, kaut arī maksimumstundās sabiedriskais transports parasti ir pārpildīts, jo ikdienas iedzīvotāju plūsma ir ārkārtīgi liela — trijos centrālajos Tokijas rajonos iedzīvotāju skaits naktī ir 300 000, bet dienā — virs 2 miljoniem.

2023. gadā Tokijā atradās 29 no "Fortune Global 500" kompāniju galvenajām mītnēm, kas bija otrs lielākais koncentrācijas rādītājs pasaulē pēc Pekinas.[19] No tām aptuveni 20 uzņēmumi bāzējas Marunouči rajonā, tostarp MUFG, Mitsubishi Corporation un Hitachi. Žurnāla The Economist pētniecības nodaļa "Economist Intelligence Unit" ilgstoši vērtēja Tokiju kā pasaulē dārgāko pilsētu dzīves dārdzības ziņā — 14 gadus pēc kārtas līdz 2006. gadam, kad Tokiju apsteidza Oslo, vēlāk arī Parīze.[20][21] Tomēr gadu ilga deflācija un ārkārtīgi vāja jena, kas sākās 2022. gadā Japānas zemo procentu likmju dēļ, 2023. gadā padarīja dzīves dārdzību Tokijā par 31% lētāku nekā Ņujorkā, kas saskaņā ar 2023. gada EIU reitingu ir aptuveni tāds pats kā Pekinā un Mančestrā.[22]

Cilvēki

labot šo sadaļu

Tokijā dzimuši:

  • Kobo Abe (安部公房, Abe Kōbō) (1924—1993) — rakstnieks;
  • Šidzuka Arakava (荒川 静香, Arakawa Shizuka) (1981) — daiļslidotāja;
  • Džoana Fonteina (Joan Fontaine) (1917) — ASV aktrise;
  • Olīvija de Hevilenda (Olivia de Havilland) (1916) — ASV aktrise;
  • Šigeru Jošida (吉田 茂, Yoshida Shigeru) (1878—1967) — politiķis
  • Hideki Jukava (湯川 秀樹, Yukawa Hideki) (1907—1981) — fiziķis, Nobela prēmija
  • Takeši Kitano (北野 武, Kitano Takeshi) (1947) — televīzijas komiķis, kinorežisors
  • Masaši Taširo (田代 まさし, Tashiro Masashi) (1956) — televīzijas komiķis
  • Akira Kurosava (黒澤 明, Kurosawa Akira) (1910—1998) — kinorežisors
  • Masako (雅子皇太子妃殿下, Masako kōtaishihi denka) (1963) — Japānas kroņprincese
  • Jukio Mišima (三島由紀夫, Mishima Yukio) (1925—1970) — rakstnieks
  • Nacume Soseki (夏目 漱石, Natsume Sōseki), (1867—1916) — rakstnieks
  • Joko Ono (Yoko Ono Lennon) (1933) — ASV māksliniece
  • Jasudžiro Odzu (小津 安二郎, Ozu Yasujirō) (1903—1963) — kinorežisors
  • Rjuiči Sakamoto (坂本 龍一, Sakamoto Ryūichi) (1952) — mūziķis
  • Aja Ueto (上戸 彩, Ueto Aya) (1985) — aktrise
  • Līva Ulmane (Liv Ullmann) (1938) — norvēģu aktrise

Kultūra

labot šo sadaļu

Muzeji, mākslas galerijas, bibliotēkas un zooloģiskie dārzi

labot šo sadaļu

Tokijā atrodas plašs muzeju, mākslas galeriju un bibliotēku klāsts. Ueno parkā atrodas Tokijas Nacionālais muzejs, valsts lielākais muzejs, kas specializējas tradicionālajā japāņu mākslā,[23] Nacionālais Rietumu mākslas muzejs, kura ēka, ko projektējis Lekorbizjē, ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā,[24] un Nacionālais dabas un zinātnes muzejs. Ueno parkā netālu no Šinobazu dīķa atrodas Ueno zooloģiskais dārzs. Tas ir slavens ar to, ka ir viens no trim Japānas zooloģiskajiem dārziem, kurā mīt lielās pandas (2024. gada maijā tajā dzīvoja 4 pandas).[25]

Citi ievērojami muzeji ir Artizon muzejs, kas atrodas Čūo, Nacionālais jaunās zinātnes un inovāciju muzejs Odaibā un Edo-Tokyo muzejs Sumidā, kas sniedz ieskatu Tokijas vēsturē un kultūrā. Edo-Tokyo brīvdabas arhitektūras muzejā ir saglabātas dažādas ēkas, kas pastāvējušas visā Tokijas vēsturē. Netālu no Imperatora pils atrodas arī Nacionālā diētas bibliotēka, Nacionālais arhīvs un Nacionālais modernās mākslas muzejs. Turklāt Ropongi esošais Mori mākslas muzejs un Sumidas rajonā esošais Sumidas Hokusai muzejs ir ievērojami ar savām laikmetīgās un ukijo mākslas kolekcijām. Sompo mākslas muzejs Šindžuku ir vislabāk pazīstams ar to, ka tajā atrodas viena no Goga "Saulespuķēm". Tokijas Metropolitēna dārza mākslas muzejā Minato ir apskatāma bijusī Tokijas Jasuhiko (prinča Asakas) māja, kas tika uzcelta greznā Art Deco stilā 1933. gadā. Dzelzceļa muzejs, kas agrāk atradās Kandā, ir pārcēlies uz lielāku ēku Omijā, Saitamā, un tajā glabājas 42 vēsturiski nozīmīgi vilciena vagoni un lokomotīves.[26] Tabakas un sāls muzejā Sumidā ir viena no pasaulē plašākajām dažādu tabakas un sāls veidu kolekcijām. Galvenie akvāriji Tokijā ir: Šinagavas akvārijs, Tokijas Jūras dzīvības parks, Saules akvārijs un Sumidas akvārijs.

Atpūta un izklaide

labot šo sadaļu

Tokija atrodas vairāki nozīmīgi teātri, tostarp Kabuki-za, kas veltīts tradicionālajai kabuki dramaturģijai, un Jaunais Nacionālais teātris Šibujā, kur notiek operas, baleta un laikmetīgās dejas izrādes.[27] Koncertiem un teātra izrādēm tiek izmantotas arī tādas vietas kā Tokijas Operas pilsēta un Tokijas Starptautiskais forums.[28]

Tokijas naktsdzīve koncentrējas Šindžuku, Šibujas un Roppongi rajonos, kur atrodas daudzi bāri, klubi un koncertvietas.[29] Starp populārākajiem festivāliem izceļami Sannō matsuri un Sanja matsuri, kā arī biennālais Kanda matsuri. Haradžuku, kas atrodas Šibujā, ir starptautiski pazīstams jauniešu modes un ielu kultūras rajons ar moderniem veikaliem un kafejnīcām.[30] Akihabara, pazīstams arī kā “Elektronikas pilsēta”, ir elektronikas un otaku kultūras centrs, kur atrodami daudzi veikali ar plašu anime, mangu un datorspēļu preču piedāvājumu.[31]

Starp ievērojamākajiem apskates objektiem ir Tokijas Debesu koks — augstākā celtne Japānā, no kuras paveras panorāmas skats uz pilsētu, kā arī mākslīgā sala Odaiba ar iepirkšanās un izklaides centriem.

  •  
    Tokijas Starptautiskais forums
  •  
    Kabukičo — izklaides rajons Šindžuku

Daba un nacionālie parki

labot šo sadaļu
 
Ogasavaras nacionālais parks, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā

Populāri pārgājienu un ainavisko skatu galamērķi ir Okutama un Takao kalns. Kasai piejūras parks ir populāra pludmale. Ueno parks ir pazīstams ar vairākiem muzejiem, zooloģisko dārzu un ir īpaši iecienīts ķiršu ziedēšanas sezonā. Šindžuku Gjoen nacionālais dārzs, Koišikavas Korakuen dārzs, Rikugien dārzs, Hamarikju dārzi, Kijosumi dārzs, Kju Šiba Rikju dārzs, Čindzanso dārzs, Happo-en dārzs,[32] Mukodžimas Hjakaen dārzs un Meidži Džingu iekšējais dārzs ir populāri tradicionālie japāņu dārzi Tokijā, no kuriem daži sākotnēji piederēja kazoku dzimtu pārstāvjiem. Botāniskie dārzi Tokijā ietver Tokijas Universitātes Koišikavas botānisko dārzu, Jumenošimas tropisko siltumnīcu kupolu un Dabas pētījumu institūta dabas rezervātu.

2008. gadā 36% no prefektūras kopējās sauszemes platības bija noteikti kā dabas parki (otrais lielākais skaits aiz Šigas prefektūras), proti, Čičibu Tama Kai, Fudži-Hakone-Izu un Ogasavaras nacionālais parks (kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā); Meidži no Mori Takao kvazinacionālais parks; un Akikavas Kjūrjo, Hamuras Kusabanas Kjūrjo, Sajamas, Takao Džinbas, Takijamas un Tamakjūrjo prefektūru dabas parki.[33]

Atsauces

labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tokija
  1. ↑ «The Structure of the Tokyo Metropolitan Government». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-12-08. Skatīts: 2007-10-13.
  2. ↑ 2,0 2,1 Adrian Room. Placenames of the World. McFarland & Company. 360. lpp.
  3. ↑ John Bassett Moore, United States. President, United States. Dept. of State, United States. Dept. of Justice, Francis Wharton. A digest of international law.. Washington : Govt. print. off., 1906.
  4. ↑ Fiévé, Nicolas & Paul Waley (2003). Japanese Capitals in Historical Perspective: Place, Power and Memory in Kyoto, Edo and Tokyo. p. 253.
  5. ↑ Peel, M. C.; Finlayson, B. L.; McMahon, T. A. (2007-10-11). "Updated world map of the Köppen-Geiger climate classification" (English). Hydrology and Earth System Sciences 11 (5): 1633–1644. doi:10.5194/hess-11-1633-2007. ISSN 1027-5606.
  6. ↑ «Tokyo Climate, Weather By Month, Average Temperature (Japan) - Weather Spark». weatherspark.com (angļu). Skatīts: 2025-06-01.
  7. ↑ 7,0 7,1 «気象庁｜過去の気象データ検索». www.data.jma.go.jp (japāņu valodā). Skatīts: 2025-06-01.
  8. ↑ 8,0 8,1 Diego Arguedas Ortiz. «The underground cathedral protecting Tokyo from floods» (angļu). Skatīts: 2025-06-01.
  9. ↑ Plaza Homes Ltd. «Floods in Tokyo and Safety Tips and Preparation - PLAZA HOMES». PLAZA HOMES (en-US). Skatīts: 2025-06-01.
  10. ↑ Eli Wizevich. «It’s Been More Than 300 Years Since Japan’s Breathtaking Mount Fuji Last Erupted». Smithsonian Magazine (angļu). Skatīts: 2025-06-01.
  11. ↑ Yukana Inoue. «Stay at home if Mount Fuji erupts, government panel says». The Japan Times (angļu), 2025-03-21. Skatīts: 2025-06-01.
  12. ↑ Keiji Ohara, Kotaro Yaginuma / Yomiuri Shimbun Staff Writers. «Tokyo Companies Prepare for Ashfall From Mt. Fuji Eruption; Disposal Of Ash, Possibly at Sea, A Major Challenge». japannews.yomiuri.co.jp (angļu), 2024-09-06. Skatīts: 2025-06-01.
  13. ↑ Temblor. «Magnitude-5.9 quake is the latest and largest in Tokyo seismic swarm». Temblor.net (en-US), 2020-06-29. Skatīts: 2025-06-01.
  14. ↑ Matsu’ura, Ritsuko S. (2017-12). "A short history of Japanese historical seismology: past and the present" (en). Geoscience Letters 4 (1). doi:10.1186/s40562-017-0069-4. ISSN 2196-4092.
  15. ↑ Grunewald, Elliot D.; Stein, Ross S. (2006-12). "A new 1649–1884 catalog of destructive earthquakes near Tokyo and implications for the long‐term seismic process" (en). Journal of Geophysical Research: Solid Earth 111 (B12). doi:10.1029/2005JB004059. ISSN 0148-0227.
  16. ↑ Stein, Ross S; Toda, Shinji; Parsons, Tom; Grunewald, Elliot (2006-08-15). "A new probabilistic seismic hazard assessment for greater Tokyo" (en). Philosophical Transactions of the Royal Society A: Mathematical, Physical and Engineering Sciences 364 (1845): 1965–1988. doi:10.1098/rsta.2006.1808. ISSN 1364-503X.
  17. ↑ «Japan marks 100 years since the devastating Great Kanto Quake, with disaster drills nationwide». AP News (angļu). 2023-09-01. Skatīts: 2025-06-01.
  18. ↑ Justin McCurry. «Tokyo braces for another ‘big one’ on 100th anniversary of deadly quake». The Guardian (en-GB), 2023-08-31. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2025-06-01.
  19. ↑ Prarthana Prakash. «Major European capital slips out of Fortune Global 500's top 5 cities for the first time in 5 years». Fortune Europe (angļu). Skatīts: 2025-06-03.
  20. ↑ Jolene Ejmont. «Top 3 Things To Do In Shibuya (Tokyo's Busiest District!)». Wanderlust Storytellers - An Inspirational Family Travel Blog (en-US), 2017-04-13. Skatīts: 2025-06-03.
  21. ↑ «The expenses of Japan». The Economist. ISSN 0013-0613. Skatīts: 2025-06-03.
  22. ↑ «Worldwide Cost of Living 2023 - Economist Intelligence Unit». Economist Intelligence Unit (en-GB). Skatīts: 2025-06-03.
  23. ↑ «東京国立博物館 - Tokyo National Museum». www.tnm.jp (japāņu). Skatīts: 2025-06-02.
  24. ↑ «The National Museum of Western Art and World Heritage Status | Search Details». Japan Tourism Agency,Japan Tourism Agency (angļu). Skatīts: 2025-06-02.
  25. ↑ «パンダのぐうたらは生態的理由あり じゃあ人があくせく働くわけは？：朝日新聞». 朝日新聞 (japāņu). 2024-04-02. Skatīts: 2025-06-02.
  26. ↑ «THE RAILWAY MUSEUM». www.railway-museum.jp. Skatīts: 2025-06-02.
  27. ↑ «About Us». NEW NATIONAL THEATRE, TOKYO (angļu). Skatīts: 2025-06-03.
  28. ↑ «Apple Music · Essential Tokyo Music Venues». maps.apple.com (en-US). Skatīts: 2025-06-03.
  29. ↑ Tokyo Convention & Visitors Bureau. «Nightlife». The Official Tokyo Travel Guide, GO TOKYO (angļu). Skatīts: 2025-06-03.
  30. ↑ Tokyo Convention & Visitors Bureau. «Takeshita- Street». The Official Tokyo Travel Guide, GO TOKYO (angļu). Skatīts: 2025-06-03.
  31. ↑ Tokyo Convention & Visitors Bureau. «A guide to Akihabara - Japan's pop culture paradise». The Official Tokyo Travel Guide, GO TOKYO (angļu). Skatīts: 2025-06-03.
  32. ↑ Tokyo Convention & Visitors Bureau. «Happo-en». The Official Tokyo Travel Guide, GO TOKYO (angļu). Skatīts: 2025-06-02.
  33. ↑ «General overview of area figures for Natural Parks by prefecture».

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Tokija&oldid=4290263"