Simuna
Simuna (igauņu: Simuna) ir lielciems Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru apriņķa Veikemārjas pagastā. Apdzīvotā vieta izveidojusies Pedjas upes krastā netālu no tās iztekas ap vēsturisko Simunas baznīcu, kas ir viena no vecākajām reģionā. Ciemā atrodas skola, tautas nams un bibliotēka. No 1991. līdz 2005. gadam Simuna bija Avanduzes pagasta centrs.
| Simuna | |
|---|---|
| lielciems | |
| Simuna | |
|
Simunas panorāma; Svētā Sīmaņa baznīca; Avanduzes muiža | |
| Koordinātas: 59°02′51″N 26°24′04″E / 59.04750°N 26.40111°EKoordinātas: 59°02′51″N 26°24′04″E / 59.04750°N 26.40111°E | |
| Valsts |
|
| Apriņķis | Rietumviru apriņķis |
| Pagasts | Veikemārjas pagasts |
| Pirmoreiz minēts | 1241 |
| Platība | |
| • Kopējā | 2,9 km2 |
| Augstums | 110 m |
| Iedzīvotāji (2019)[1] | |
| • kopā | 419 |
| • blīvums | 144,5/km² |
| Laika josla | EET (UTC+2) |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) |
| Pasta indekss | 46401 |
|
| |
Vēsture
labotSimuna rakstītos avotos pirmo reizi minēta 1241. gadā Dānijas zemes grāmatā kā Katkook. Vēlāk apdzīvotā vieta ieguva savu pašreizējo nosaukumu par godu Svētajam Sīmanim, kuram veltīta vietējā baznīca. Lielciema centrā atrodas vēsturiskā Avanduzes muiža (Awandus), kas rakstītos avotos pirmoreiz minēta 1494. gadā. Pašreizējā muižas kungu māja celta ap 1845. gadu vēlīnā klasicisma stilā pēc arhitekta Rūdolfa fon Engelharta projekta. Muiža ir cieši saistīta ar slaveno jūrasbraucēju un pētnieku, admirāli Fjodoru Litki (Friedrich Benjamin von Lütke), kurš šeit pavadīja mūža nogali.
Simuna ir pazīstama saistībā ar Strūves ģeodēzisko loku. 1827. gadā Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve šeit veica mērījumus, un viens no loka punktiem (Simunas–Veru bāzes līnijas gals) atrodas tieši šeit. Tas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Atsauces
labot- ↑ https://estat.stat.ee/StatistikaKaart/VKR; Igaunijas Statistikas birojs; pārbaudes datums: 9 jūnijs 2019.
Ārējās saites
labot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Simuna.
- Veiķi-Mārjas pagasta tīmekļvietne (igauniski)