Simuna (igauņu: Simuna) ir lielciems Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru apriņķa Veikemārjas pagastā. Apdzīvotā vieta izveidojusies Pedjas upes krastā netālu no tās iztekas ap vēsturisko Simunas baznīcu, kas ir viena no vecākajām reģionā. Ciemā atrodas skola, tautas nams un bibliotēka. No 1991. līdz 2005. gadam Simuna bija Avanduzes pagasta centrs.

Simuna
lielciems
Simuna
Simunas panorāma; Svētā Sīmaņa baznīca; Avanduzes muiža
Simuna (Igaunija)
Simuna
Simuna
Simuna (Rietumviru apriņķis)
Simuna
Simuna
Koordinātas: 59°02′51″N 26°24′04″E / 59.04750°N 26.40111°E / 59.04750; 26.40111Koordinātas: 59°02′51″N 26°24′04″E / 59.04750°N 26.40111°E / 59.04750; 26.40111
Valsts Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Rietumviru apriņķis
Pagasts Veikemārjas pagasts
Pirmoreiz minēts 1241
Platība
  Kopējā 2,9 km2
Augstums 110 m
Iedzīvotāji (2019)[1]
  kopā 419
  blīvums 144,5/km²
Laika josla EET (UTC+2)
  Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indekss 46401
Simuna Vikikrātuvē

Vēsture

labot

Simuna rakstītos avotos pirmo reizi minēta 1241. gadā Dānijas zemes grāmatāKatkook. Vēlāk apdzīvotā vieta ieguva savu pašreizējo nosaukumu par godu Svētajam Sīmanim, kuram veltīta vietējā baznīca. Lielciema centrā atrodas vēsturiskā Avanduzes muiža (Awandus), kas rakstītos avotos pirmoreiz minēta 1494. gadā. Pašreizējā muižas kungu māja celta ap 1845. gadu vēlīnā klasicisma stilā pēc arhitekta Rūdolfa fon Engelharta projekta. Muiža ir cieši saistīta ar slaveno jūrasbraucēju un pētnieku, admirāli Fjodoru Litki (Friedrich Benjamin von Lütke), kurš šeit pavadīja mūža nogali.

Simuna ir pazīstama saistībā ar Strūves ģeodēzisko loku. 1827. gadā Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve šeit veica mērījumus, un viens no loka punktiem (Simunas–Veru bāzes līnijas gals) atrodas tieši šeit. Tas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Atsauces

labot
  1. https://estat.stat.ee/StatistikaKaart/VKR; Igaunijas Statistikas birojs; pārbaudes datums: 9 jūnijs 2019.

Ārējās saites

labot