Proeiropeisms
Proeiropeisms ir politiska pozīcija, kas atbalsta Eiropas integrāciju un dalību Eiropas Savienībā (ES).[1] Plašākā nozīmē proeiropeisms ietver atbalstu Eiropas politiskajai, ekonomiskajai, tiesiskajai un kultūras sadarbībai, kā arī Eiropas Savienības institūciju lomas stiprināšanai starptautiskajās attiecībās.[2]
Proeiropeiska nostāja parasti ir saistīta ar atbalstu demokrātijai, tiesiskumam, cilvēktiesību aizsardzībai, brīvai tirdzniecībai, daudzpusējībai un starpvalstu sadarbībai. Tā var izpausties kā atbalsts valsts dalībai Eiropas Savienībā, ES paplašināšanai, kopējai ārpolitikai, kopējam tirgum, Šengenas zonai, eirozonai vai ciešākai sadarbībai drošības un aizsardzības jomā.
Politiskajā praksē proeiropeisms nav vienota ideoloģija. To var pārstāvēt dažādu politisko virzienu partijas un kustības — liberāļi, kristīgie demokrāti, sociāldemokrāti, zaļās politikas pārstāvji un daļa konservatīvo politisko spēku. Šīs grupas var atšķirties jautājumos par Eiropas Savienības institucionālo attīstību, ekonomisko politiku vai nacionālās suverenitātes robežām, taču tās parasti atbalsta Eiropas valstu politisko un ekonomisko sadarbību.
Proeiropeisms bieži tiek pretstatīts eiroskepticismam, kas kritiski vērtē Eiropas Savienības institūciju ietekmi, Eiropas integrācijas dziļumu vai dalības ES lietderību. Atšķirībā no mērena eiroskepticisma, kas var prasīt Eiropas Savienības reformēšanu, radikāls eiroskepticisms nereti iestājas par izstāšanos no ES vai integrācijas procesa apturēšanu.
Eiropas Savienības kandidātvalstīs un kaimiņvalstīs proeiropeisms bieži nozīmē atbalstu politiskām, tiesiskām un ekonomiskām reformām, kuru mērķis ir tuvināšanās ES standartiem. Šādā kontekstā proeiropeiska politika var ietvert korupcijas mazināšanu, tiesu sistēmas neatkarības stiprināšanu, tirgus ekonomikas attīstību, valsts pārvaldes modernizāciju un cilvēktiesību aizsardzības uzlabošanu.
Proeiropeisma nozīme dažādās valstīs atšķiras. Eiropas Savienības dalībvalstīs tas galvenokārt attiecas uz attieksmi pret ES politiku, tās institūcijām un turpmāku integrāciju. Savukārt valstīs ārpus ES proeiropeisms bieži ir saistīts ar ārpolitisku izvēli, orientāciju uz Rietumeiropas politiskajiem un tiesiskajiem standartiem, kā arī vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai vai ciešāk sadarboties ar to.
Politiskā pozīcija
labotProeiropeiskie Eiropas politikas kontekstā pārsvarā tiek klasificēti kā centristi ("Atjaunot Eiropu"), tostarp "centriski labējie" mērenie konservatīvie (piemēram, Eiropas Tautas partijas grupa) un kreisi centriski sociāldemokrāti (piem. S&D un Zaļie/EFA). Proeiropeisms ideoloģiski ir cieši saistīts ar Eiropas un globālo liberālo kustību.[3][4][5][6][7]
Atsauces
labot- ↑ Krisztina Arató, Petr Kaniok (editors). Euroscepticism and European Integration. Political Science Research Centre Zagreb, 2009. p.40
- ↑ «European integration». EUR-Lex. Skatīts: 2026-05-10.
- ↑ Dimitri Almeida. The Impact of European Integration on Political Parties. Routledge, 2012-04-27. ISBN 978-0-203-12362-1.
- ↑ «Emmanuel Macron a Berlin pour se donner une stature européenne». Le Monde. 2017. gada 10. janvāris. Skatīts: 2017. gada 2. jūnijs.
- ↑ «[사설] 유럽을 위기로 몰아넣는 영국의 선택» (korejiešu). The Hankyoreh. 2016-06-24. Skatīts: 2021-12-26.
- ↑ Maxim Edwards. «Armenia's Revolution Will Not be Monopolized». Foreign Policy, 2018. gada 13. decembris.
- ↑ Edward-Isaac Dovere (redaktors). «Obama wades into French election fight». Politico (angļu), 2017. gada 20. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 15. janvāris.