Petronijs Maksims
Petronijs Maksims (latīņu: Petronius Maximus), (ap 397 — 455.gada 31. maijs) bija Rietumromas impērijas senators, ietekmīgs un turīgs aristokrāts, kurš uz divarpus mēnešiem kļuva par imperatoru.
| Petronijs Maksims Petronius Maximus | |
|---|---|
![]() Impērijas solīds ar Petronija Maksima attēlu | |
| Rietumromas impērijas imperators | |
| 455. gada 17. marts — 455. gada 31. maijs | |
| Priekštecis | Valentiniāns III |
| Pēctecis | Avits |
| Dzimis | Ap 397.gadu. |
| Miris |
455. gada 31. maijā Roma, Rietumromas impērija Tagad |
| Dzīvesbiedre |
Eparhija Lucīna Licīnija Eudoksija |
Dzīvesgājums
labotIzcēlies ar ļoti agru un strauju karjeru Romas administrācijā. Ieņēmis dažādus amatus, tostarp arī Itālijas pretoriāņu prefekta amatu, kas bija augstākais administratīvais amats valstī.
454 un 455. gadā organizējis gan Romas augstāka armijas virspavēlnieka magister militum Flāvija Aēcija, gan arī imperatora Valentiniāna III nogalināšanu. Ar korupcijas palīdzību ieguvis senatoru atbalstu un nodrošinājis sev imperatora titulu.
Turpmākai varas nostiprināšanai piespiedis Valentiniāna III atraitni aprecēties ar sevi un viņas meitu izprecinājis savam dēlam, atceļot viņas gaidāmas laulības ar vandaļu valdnieka Genserika dēlu. Tas sadusmoja vandaļu valdnieku, kurš ar floti devās uz Romu. Petronijs Maksims nespēja sapulcināt pienācīgus spēkus aizsardzībai, neieradās arī gaidītie vestgotu sabiedrotie un neilgi pirms vandaļu ierašanās viņš bēga no Romas. Bēgšanas juceklī nomaldījies un nošķīries no savas svītas un miesasargiem, iekļuvis niknu iedzīvotāju pūlī, kas viņu nomētājuši ar akmeņiem līdz nāvei. Pēcāk viņa ķermenis ticis iemests Tibrā.
3 dienas vēlāk vandaļu karaspēks iebruka Romā un postīja to 2 nedēļas. No šī notikuma dzimis termins vandālisms.
