Melodrāma

Melodrāma (no sengrieķu: μέλος — ‘dziesma, poēma’ un δρᾶμα — ‘darbība’) ir dramaturģijas žanrs, kam tipiska krasa personu polarizācija, labo un ļauno varoņu savstarpējs pretstatījums. Sižeta risinājumā  ir labais, tikumīgais varonis, kas vienmēr triumfē.

Melodrāmas definīcija

Melodrāma fokusējas uz galvenajiem tēliem, kuri ir ar pozitīvām un negatīvām īpašībām. Tēli ar pozitīvām īpašībām vienmēr tiek attiecīgi novērtēti, savukārt negatīvās personas par savu ļaunprātīgo rīcību saņem pelnītu atmaksu. Īsāk sakot, žanram raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.

Melodrāmas raksturojums

Spēcīgas emocijas: Melodrāmu varoņi mēdz izteikt savas emocijas pārspīlētā veidā, bieži vien ar dramatiskiem žestiem un runām. Tie arī izraisa spēcīgas emocionālas reakcijas auditorijā, piemēram, žēlumu, bailes un sajūsmu.

Sensacionāli sižeti: Melodramatiskie sižeti bieži ietver dramatiskus notikumus, piemēram, cilvēku nolaupīšanas, slepkavības un dabas katastrofas. Tajos ir sižeta pavērsieni, un varoņi nonāk situācijās, kurās viņi saskaras ar savām lielākajām bailēm.

Skaidra morāle: Melodrāmas parasti skaidri nošķir labo un ļauno. Lai gan labais parasti uzvar, var piedzīvot daudz zaudējumu, ja ļauj valdīt ļaunumam vai bailēm.

Vizuālie elementi un mūzika: Melodrāmās ir redzami izteiksmīgi skati un dzirdamas skaņas, lai pastiprinātu ainas emocionālo ietekmi.

Standarta tēli: Melodrāmās parasti tiek iekļauti tādi bieži sastopami arhetipi kā tikumīgs varonis, nevainīgs upuris un ļaundaris.

Žanra rašanās cēloņi un iemesli

Par melodrāmu sākotnēji dēvēts runāta teksta un mūzikas apvienojums mākslas darbā. Jēdziena izcelsme datējama ar 16. gs. Melodrāmas rašanās pamatā galvenais fokuss ir izklaidēt skatītājus žanriski un sižetiski neparastā, pievilcīgā veidā, izmantojot iespējas iedarboties uz viņu uztveri, kas tiek panākts ar dažādiem negaidītiem notikumu pavērsieniem, sakāpinātiem raksturiem, spilgtu tēlainību un eksotisku darbības vidi.

Žanra attīstība

Melodrāmas žanrs ir attīstījies paralēli operai. Tomēr tajā lielāku uzmanību velta tieši runātam tekstam. Melodrāma mūsdienu izpratnē kā dramaturģijas žanrs nostabilizējās 18. gs. beigās un 19. gs. pirmajā pusē Francijā un Anglijā. Žanra attīstība cieši saistīta ar pārmaiņām sabiedrībā un it īpaši ar jauna sociālā slāņa, agrīnā proletariāta, interesi par teātri. Autori centās piesaistīt lasītāju un skatītāju uzmanību ar sižeta intrigām un efektīgiem skatuviskiem risinājumiem. 19. un 20. gs. melodrāmas elementi tika izmantoti elitārās literatūras un arī citu mākslas veidu darbos, piemēram, agrīnajā kino, kur veidoja pamatu jaunu mākslas un izklaides formu attīstībai (kino masu produkcija, televīzijas seriāli un tamlīdzīgi).

Žanra uzbūves īpatnības

Melodrāmas kompozīcijas noteicošās iezīmes ir, pirmkārt, skaidra un pārskatāma notikumu secība, kur konfliktu centrā izvirzot tikumīgo varoņu tieksmi pēc savai personībai neatņemamu vērtību saglabāšanas. Otrkārt, vides un notikumu neparastums un eksotika. Svarīgi estētiskie elementi ir melodramatiskā izteiksme un melodramatiskie motīvi. Melodramatiskām izteiksmēm raksturīga tendence, kas atspoguļojas kā tāds varoņu pretstatījums, lai lasītājiem vai skatītājiem nesagādātu grūtības noteikt savas simpātijas, kā arī identificēties ar kādu no darbības personām. Melodramatiskiem motīviem ir tipiski, ka ceļā uz savu mērķi dodās cildenie varoņi, kas saskaras ar smagām briesmām, grūtībām, pārdzīvojumiem, kur seko laimīgais atrisinājums, kas nereti kavējas līdz pat pēdējam brīdim. Tomēr gandrīz vienmēr melodrāmas beigās piedzīvotās ciešanas tiek atalgotas vai vismaz novērtētas. Melodrāmai nav svarīga raksturu attīstība, jo tā balstās neparastos notikumos un skatuviski spilgtā, bieži eksotiskā vides atainojumā. Galvenie melodrāmas piemēri jeb tipi ir cēlais varonis, apdraudētā skaistule un aukstasinīgais nelietis, un šo tēlu attiecībās balstīti melodramatiskie sižeti, piemēram, “Skaistule un briesmonis” un “Pelnrušķīte”.

Ārējās saites

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)