Luhanska
Luhanska (ukraiņu: Луганськ) ir rūpniecības pilsēta Ukrainas austrumos, Donbasā, Luhanskas apgabala centrs. Izvietojusies apgabala vidusdaļā Severskijdoņecas pieteku Luhaņas un Viļhivkas krastos. Luhanskas aglomerācijas kodols (kopējā platība ap 4352 km², 501 200 iedzīvotāju). Administratīvi pilsēta iedalās četros rajonos, pilsētas padomei pakļautas Oleksandrivskas un Ščastjas pilsētas un Juvilejnes ciemats (kopā 286 km², 464 881 iedzīvotājs (2012)).
| Luhanska | |||
|---|---|---|---|
| apgabala pilsēta | |||
| Луганськ | |||
|
| |||
| |||
.svg)  Luhanska | |||
 Luhanska | |||
| Koordinātas: 48°34′18″N 39°18′29″E / 48.57167°N 39.30806°EKoordinātas: 48°34′18″N 39°18′29″E / 48.57167°N 39.30806°E | |||
| Valsts |
 Ukraina | ||
| Apgabals | Luhanskas apgabals | ||
| Dibināta | 1795. gadā | ||
| Pilsēta no | 1882. gadā | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 255 km2 | ||
| Augstums | 78 m | ||
| Iedzīvotāji (2015)[1] | |||
| • kopā | 417 990 | ||
| • blīvums | 1 670/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indekss | 91000—91479 | ||
| Tālruņu kods | +380 642 | ||
| Mājaslapa |
gorod | ||
 Luhanska Vikikrātuvē | |||
Pilsēta radusies 1795. gadā, kad skotu rūpnieks Čārlzs Gaskoins (Charles Gascoigne) šeit nodibināja čuguna rūpnīcu. Ap 1797. gadu pie rūpnīcas izveidojās ciemats Luhanskijzavoda (Луганський Завод), kura nosaukums cēlies no netālās Luhaņas upītes. 1800. gadā tika uzcelta pirmā domna Ukrainā. 1882. gadā, apvienojot vairākus rūpnīcu ciematus, tika izveidota Luhanskes (Луганське) pilsēta. 1935. gadā pilsēta tika pārdēvēta par godu padomju revolucionāram un karavadonim Klimentam Vorošilovam par Vorošilovgradu (Ворошиловград). 1958. gadā, sakarā ar to, ka tika pieņemts likums, ka pilsētas nevar dēvēt dzīvu cilvēku vārdos, pilsētu pārdēvēja atpakaļ par Luhansku (Луганськ), bet mainītā ortogrāfijā. 1970. gadā, nākamajā gadā pēc Klimenta Vorošilova nāves, pilsētu atkal pārdēvēja par Vorošilovgradu, bet 1990. gadā tai atjaunots Luhanskas vārds.[2]
Mūsdienās ievērojams mašīnbūves (lokomotīves, tramvaji, kalnrūpniecības iekārtas), metalurģijas, pārtikas rūpniecības centrs.
Kopš 2014. gada aprīļa uz laiku atrodas Krievijas okupācijā. Luhanska ir iekļauta Ukrainas Augstākās Radas pagaidu okupēto teritoriju pilsētu sarakstā.
Luhankas okupācija
labot2014. gada aprīlī Krievijas bruņotie spēki kopā ar separātistiem ieņēma administratīvās ēkas Luhanskā un citās Donbasa pilsētās. 2014. gada 27. aprīlī tika pasludināta pašpasludinātā Luhanskas Tautas Republika, kuru Ukraina un lielākā daļa starptautiskās sabiedrības neatzina. Ukrainas valdība šo teritoriju kontroli raksturoja kā ārēju agresiju un okupāciju.[3]
No 2014. līdz 2022. gadam okupētās teritorijas de facto pārvaldīja Krievijas atbalstītas administrācijas. Šajā periodā Luhanskas apgabals kļuva par vienu no galvenajiem Krievijas–Ukrainas kara centriem. Frontes līnija sadalīja apgabalu starp Ukrainas valdības kontrolētajām teritorijām un separātistu kontrolēto zonu.
2022. gada 24. februārī Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tā rezultātā Krievijas bruņotie spēki ieņēma gandrīz visu Luhanskas apgabalu. 2022. gada septembrī Krievija paziņoja par Luhanskas apgabala aneksiju, taču šī aneksija netika starptautiski atzīta un saskaņā ar Ukrainas likumiem teritorija joprojām ir Ukrainas sastāvdaļa.
Okupācijas laikā Krievijas administrācijas ieviesa Krievijas tiesību sistēmu, valūtu, izglītības programmas un pilsonības politiku. Tika ziņots par piespiedu pasportizāciju, politiskām represijām, mediju kontroles pastiprināšanu un Ukrainas simbolikas aizliegšanu. Liela daļa iedzīvotāju pameta reģionu.
Luhanskas okupācijai ir būtiska militāra nozīme, jo apgabals atrodas stratēģiski svarīgajā Donbasa reģionā. Kontrole pār Luhanskas apgabalu Krievijai nodrošina militāru placdarmu operācijām Ukrainas austrumos, īpaši virzienā uz Doneckas apgabalu un Harkivas apgabalu.
Ukraina, Eiropas Savienība, Amerikas Savienotās Valstis un citas valstis neatzīst Krievijas kontroli pār Luhanskas apgabalu par likumīgu. Starptautiskajās attiecībās Luhanskas apgabals tiek uzskatīts par Krievijas okupētu Ukrainas teritoriju.
Iedzīvotāji
labotLuhanskas pilsētas iedzīvotāju skaits 2014. gada 1. janvārī bija 463 287 cilvēki, tostarp pašā Luhanskā — 424 113 iedzīvotāji, pilsētas padomei pakļautajā ciematā Kateriņivkā — 16 948 iedzīvotāji, Ščastjā — 12 629, bet Oleksandrivskā — 6 596 iedzīvotāji. 2014. gada sākumā pēc iedzīvotāju skaita Luhanska ieņēma 11. vietu starp Ukrainas pilsētām.
Pilsētas iedzīvotāju skaits ievērojami samazinājās karadarbības Donbasā dēļ. 2014. gada novembrī aptuvenais iedzīvotāju skaits pilsētā bija ap 333 tūkstošiem cilvēku, kas bija par 22 % mazāk nekā gada sākumā, savukārt 2014. gada decembrī — aptuveni 301 tūkstotis iedzīvotāju, kas bija par 29 % mazāk nekā gada sākumā.
2014. gadā pēc Krievijas īstenotās Luhanskas pagaidu okupācijas Krievijas kontrolētā pašpasludinātā ''Luhanskas Tautas Republika'' pilsētā izskauda ukraiņu valodu.
Cilvēki
labotLuhanskā vai tās apkārtnē dzimuši:
- Sergejs Bubka (Сергій Назарович Бубка, 1963) — kārtslēcējs;
- Vladimirs Dāls (Владимир Иванович Даль, 1801—1872) — valodnieks.
Atsauces
labot- ↑ http://ukrstat.org/uk/druk/publicat/kat_u/2015/zb/06/zb_nas_14xl.zip.
- ↑ «История Луганска». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 9. septembrī. Skatīts: 2014. gada 3. maijā.
- ↑ «Луганськ. Справжня історія українського міста». Східний варіант | Новини сходу України | Донецька і Луганська області (ukraiņu). 2024-03-08. Skatīts: 2026-06-02.
Ārējās saites
labot- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Luhanska.
- Oficiālā tīmekļa vietne
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)