Konstantīns II

Konstantīns II (latīņu: Flavius Claudius Constantinus; 316–340) bija Romas imperators no Konstantīna dinastijas, kurš valdīja no 337. līdz 340. gadam. Viņš bija imperatora Konstantīna Lielā vecākais dēls un pēc tēva nāves pārņēma varu kā viens no trim valdniekiem kopā ar brāļiem Konstantiju II un Konstantu.

Dzīvesɡājums

317. gadā viņa tēvs pasludināja Konstantīnu II par cēzaru, 328. gadā viņš pārņēma impērijas rietumu daļu (Galliju), kur dzīvoja Trīrā (Augusta Treverorum). Pēc tēva nāves 337. gadā Konstantīnu II pasludināja par augustu un viņš kopā ar saviem brāļiem sadalīja impēriju trīs daļās. Konstantīna impērijas daļā ietilpa Gallija, Britānija, Spānija un Mauretānija, Konstants valdīja Itālijā, Āfrikā, Mēzijā un Pannonijā, bet Konstantijs II Trāķijā, Ēģiptē un Āzijas provincēs.

340. gadā Konstantīns II uzsāka karu pret Konstantu un iebruka Itālijā, bet krita kaujā netālu no Akvilejas. Konstants ieguva savā īpašumā visu impērijas rietumu daļu.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Konstantīns II.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Konstantīns I	Konstantīna dinastijas Romas imperators 337—340	Pēctecis: Konstants