Iršu pagasts

Iršu pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Aizkraukles novads
Centrs:	Irši
Kopējā platība:	69,8 km2
• Sauszeme:	68,1 km2
• Ūdens:	1,7 km2
Iedzīvotāji (2026):	441
Blīvums (2026):	6,5 iedz./km2
	Iršu pagasts Vikikrātuvē

Iršu pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Bebru un Vietalvas pagastiem, Ogres novada Meņģeles pagastu un Madonas novada Sausnējas pagastu. Pagasta centrs atrodas Iršos.

Daba

Hidrogrāfija

Upes: Lokmene, Bebrupe, Pērse, Iršupīte, Pelave.

Vēsture

Iršu pagasts vēsturiski ievērojams ar to, ka šeit no 1766. līdz 1939. gadam atradās liela vācu zemnieku kolonija. Mūsdienās pagastā nedzīvo neviens vācietis. No lielā Iršu muižas kompleksa palikusi tikai klēts.

Zviedru Vidzemes laikā karaliene Kristīne 1637. gadā senās Kokneses valsts ziemeļdaļu — Baltavas pilsnovadu — dāvināja kapteinim Ābramam Hiršam. No šā uzvārda radies Iršu nosaukums muižai, vēlāk arī pagastam (Kolonie Hirschenhof). 1650. gadā Hirša muižu nopirka kara komisārs H. Krūnšerns un to vēlāk pārņēma valsts. 1762. gadā Krievijas impērijas valdniece Katrīna II aicināja vācu zemniekus pārcelties uz Krieviju, lai viņi rādītu paraugu lauku apsaimniekošanā, un jau 1766. gadā viņa izdeva pavēli par kolonijas dibināšanu. Pirmais pārceļotājs ieradās 1765. gadā no Lībekas, bet pēc diviem gadiem bija ieradušās 86 kolonistu dzimtas no Pfalcas, Darmštates un Pomerānijas apgabaliem.

Valdība noslēdza ar kolonistiem līgumu, ka tie kā brīvi ļaudis pakļausies Krievijas pavalstniecībai. Katrai ģimenei piešķīra zemi bez tiesībām to pārdot vai ieķīlāt. Līgumā tika garantēta ticības brīvība, sava pašpārvalde, tiesības ievēlēt savu kolonijas vecāko. Kolonisti bija atbrīvoti uz laiku no nodokļiem, karaklausības. Viņi krimināllietās bija tiesājami kā brīvi ļaudis. Kolonistiem tika piešķirtas pirmtiesības rentēt krogus, dzirnavas. Vietējos zemniekus izdalīja pa apkārtējām muižām, vien apmēram 10 ģimenes palika muižas centrā. Valdība algoja ierēdni, kas rūpējās par kolonistu pārvietošanu un nometināšanu, izdevumus sedza no valsts līdzekļiem. Tapa arī līgums ar krievu būvmeistariem par dzīvojamo māju celtniecību, nosakot mājas lielumu 17x10,5 m un būvniecību sedzot no valsts līdzekļiem. Saimniecības ēkas bija jābūvē par kolonistu pašu līdzekļiem. Ar zemes apsaimniekošanu kolonistiem neveicās, jo pārceļotāji bija daždažādi amatnieki.

1788. gads bija bada gads un sākās kolonistu bēgšana. Viņus ķēra un sūtīja atpakaļ vai nodeva spaidu darbos, lai atpelnītu parādus. Vēlāk viņiem izdeva pases, lai atsevišķi kolonisti varētu doties pelnīties uz pilsētām. 19. gadsimta trīsdesmitajos gados kolonijā dzīvojuši apmēram 2000 cilvēku, ārpus kolonijas — ap 8000, un tie, būdami dažādi amatnieki, izklīduši pa visu Baltiju.

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā Iršu pagastu likvidēja, pievienojot blakus pagastam un kolonistus, skaitā ap 10 000, izsūtīja uz Krieviju. Vācu okupācijas laikā 1918. gadā daļa izsūtīto atgriezās, pagastu atjaunoja. 1939. gadā lielākā daļa pagasta vācu tautības iedzīvotāju repatriējās uz Vāciju, palika tikai dažas vācu ģimenes, bet pamestajās mājās apmetās galvenokārt ieceļotāji no Latgales.^[3]

Administratīvās izmaiņas

Dibināts pēc 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanas.

Līdz 1925. gadam pagasta nosaukums bija Iršu kolonijas pagasts. 1945. gadā Iršu pagastā izveidoja Iršu un Dzeguzes ciema padomes. 1946. gadā pagastu (centrs bija Vecliepkalne) pārdēvēja par Pērses pagastu, bet 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Iršu ciemam pievienoja Dzeguzes ciemu, 1971. gadā - daļu Bebru ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.^[4]^[5] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Koknese novadā. 2021. gadā, kā viena no Kokneses novada teritorijām, iekļauta Aizkraukles novadā.

Cilvēki

Konrāds Dekerts (1891—1942), jurists, virsnieks un izlūks.

Pieminekļi

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi

nr. 110.: Bulandu pilskalns - Iršu upes labajā krastā, starp Aizupēm, Akmeņsalām un Laiviņām
nr. 111.: Lielkalnu pilskalns (Irbes kalns) - pie Nomaļiem^[6]
nr. 8947.: Iršu muižas vācu kolonijas saimniecība Nr. 18, tagad zemnieku sēta "Nomaļi"

Iedzīvotāji

Gads	Iedzīvotāji	Latvieši	Vācieši	Krievi	Baltkrievi	Ukraiņi	Poļi	Lietuvieši	Igauņi	Ebreji	Citi
1897	2534
1925	1874	151	1707	9	1	nez.	1	0	1	3	1
1930	1787	197	1535	23	14	nez.	8	1	1	6	2
1935	1700	117	1561	7	3	nez.	8	0	0	2	2
1959	730
1967	552
1979	520	484	0	26	6	0	4	0	0	0	0
1989	573	519	0	32	3	13	5	1	0	0	0
2000	641	578	0	41	15	12	5	0	0	0	0
2011	509	465	nez.	26	3	10	2	0	nez.	nez.	3
2021	425	387	nez.	22	2	10	3	1	nez.	nez.	0

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2026.
↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2026.
↑ Velta Brauna, Latvijas Avīze - Mājas Viesis, 2005. gada 11. marts
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ «Latvijas pagasti 2001». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2022. gada 16. augustā.
↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-836770a229498c448c6d756421e922de4aa3711b-1] «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2026.

[wikidata-3925999805e580d95950c857e830d8f8b5a25669-2] «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2026.

[3] Velta Brauna, Latvijas Avīze - Mājas Viesis, 2005. gada 11. marts

[4] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[5] «Latvijas pagasti 2001». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2022. gada 16. augustā.

[6] LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)

[1]