Dodekanesa

Dodekanesa (grieķu: Δωδεκάνησα, Dodekánisa, izrunā: /ðoðeˈkanisa/ — ‘divpadsmit salas’) ir vairāku salu kopējs nosaukums Egejas jūras dienvidos, līdz 2011. gadam Dodekanesas prefektūra bija viena no Grieķijas prefektūrām. Tagad tā ir daļa no Dienvidegejas perifērijas. Sīkāk dalās 4 reģionālās vienībās. Tās administratīvais centrs bija Roda.

Dodekanesa
Δωδεκάνησα
—  bijusī prefektūra  —
Pārvaldes centrs	Roda
Valsts	Grieķija
Perifērija	Dienvidegeja
Platība
- Kopējā	2 714 km²
Iedzīvotāji 2005. gadā
- Kopā	200 452
- Blīvums	73,9/km²
Dodekanesa Vikikrātuvē

Lielākās salas

Dodekanesu veido 15 lielākas salas un vairāk nekā 150 mazāku salu, kas ir daļa no Dienvidsporādu salām. Lielākā sala ir Roda. Citas prāvas salas ir Karpata, Kosa, Kalimna, Astipaleja, Lera, Kasa, Sime, Tila, Nisira, Patma un Halke.

	Sala	Platība km²	Iedzīvotāji	Augstākais kalns
1.	Astipaleja	96.4	1334	482
2.	Halke	27.0	478	593
3.	Kalimna	134.5	16180	700
4.	Karpata	324.1	6511	1215
5.	Kasa	66.4	1084	550
6.	Kosa	287.2	33390	843
7.	Lera	74.2	7920	320
8.	Nisira	41.6	1008	698
9.	Patma	34.0	3047	269
10.	Roda	1401.5	115490	1216
11.	Sime	65.8	2590	617
12.	Tila	64.5	780	654

Vēsture

Dodekanesa kā Osmaņu impērijas Arhipelāga vilājeta dienvidu daļa (1881)

Līdz Grieķu—persiešu kariem Dodekanesas salas bija anektējusi Senā Persija, pēc tam tās pievienojās Atēnu vadītajai Dēlas savienībai. Pēc Peloponēsas kara 404. gadā Roda kļuva par neatkarīgu valsti, bet vēlāk nokļuva Maķedonijas atkarībā. 3. gadsimts p.m.ē. bija Rodas uzplaukuma laiks, kad pie Rodas ostas uzcēla milzīgu Saules dieva Hēlija statuju, kas kļuva pazīstama kā Rodas koloss.

164. gadā p.m.ē. Roda kļuva par Senās Romas lielvalsts sabiedroto, bet m.ē. 293. gadā par Salu provinces (latīņu: Provincia Insularum) centru, vēlāk par Austrumromas impērijas daļu (395—1309). 1306. gadā Rodas salu ieguva Hospitāliešu ordenis, kas līdz 1522. gadam aizsargājās pret Osmaņu impērijas ekspansiju. Pēc Dodekanesas aneksijas salām Osmaņu Arhipelāga vilājeta ietvaros bija pašpārvalde, kuru pēc 1867. gada sāka ierobežot. Itālijas kara laikā pret Osmaņu impēriju 1912. gadā arhipelāgs pasludināja neatkarīgu Egejas jūras konfederāciju (Πολιτεία του Αιγαίου), kuru okupēja Itālijas karaspēks. Līdz 1943. gadam salas sauca par "Itālijas Egejas jūras salām" (Isole italiane dell’Egeo). Itāļi pārveidoja salu infrastruktūru un padarīja itāļu valodu par obligātu valodu.

Otrā pasaules kara laikā no 1943. gada novembra līdz 1945. gada maijā salas okupēja vācu karaspēks, pēc tam tās atradās britu militārajā pārvaldībā līdz 1947. gadam. Saskaņā ar 1946. gada Parīzes miera konferences līgumiem Itālija 1947. gada 15. septembrī arhipelāgu atdeva Grieķijai. 1948. gada 7. martā notika atkalapvienošanās ar Grieķiju.