Cigārs

smēķēšanai paredzēts tabakas izstrādājums

Cigārs ir smēķēšanai paredzēts tabakas izstrādājums, kas parasti veidots kā cilindriski sarullēta tabaka un sastāv pilnībā vai gandrīz pilnībā no dabīgām tabakas lapām. Atšķirībā no cigaretēm cigārs nav ietīts papīrā. Cigāra ārējais apvalks parasti ir speciāli apstrādāta tabakas seglapa vai normatīvajos aktos pieļauts tabaku saturošs materiāls, piemēram, rekonstruēta tabaka. Smēķēšanas laikā cigāra dūmi parasti netiek ieelpoti plaušās, bet tiek turēti mutes dobumā, kas nosaka atšķirīgu lietošanas kultūru un fizioloģisko ietekmi salīdzinājumā ar cigaretēm, lai gan praksē lietošanas paradumi var atšķirties. Tabakas produktu klasifikācijā cigāri tiek izdalīti kā atsevišķa kūpināmās (degšanas) tabakas produktu kategorija līdzās cigaretēm, rullējamajai tabakai un pīpju tabakai. Šāds iedalījums pastāv arī Eiropas Savienības regulējumā. Cigāri veido atsevišķu kategoriju to konstrukcijas, sastāva, ražošanas tehnoloģijas un lietošanas veida dēļ. Tie var būt gan rūpnieciski ražoti, gan ar rokām savelti, un to kvalitāti lielā mērā nosaka tabakas izcelsme, fermentācijas process un velšanas prasmes.

Cigārs ar cigāra knaiblēm

Salīdzinot ar cigaretēm, cigāri parasti ir lielāki, satur ievērojami vairāk tabakas un deg lēnāk. Cigaretēs izmanto smalki sasmalcinātu tabaku, kas ietīta papīra apvalkā (bez tabakas satura) un bieži papildināta ar piedevām degšanas regulēšanai, savukārt cigāri sastāv no veselām vai rupji sagrieztām tabakas lapām un tiem nav papīra apvalka. Atšķirībā no pīpju tabakas, kas parasti ir brīvi (berami) sagatavota tabaka un paredzēta dedzināšanai pīpes traukā, cigārs ir patstāvīgs, sarullēts izstrādājums, kura lietošanai nav nepieciešami papildu smēķēšanas piederumi. Šīs atšķirības nosaka gan cigāru lietošanas tradīcijas un kultūru, gan arī to regulējumu un uztveri sabiedrībā.

Ārējās saites

labot