Balvu novads

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Balvu novads (2009—2021).

Balvu novads (latgaliešu: Bolvu nūvods) ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Balvu novads, Baltinavas novads, Rugāju novads un Viļakas novads. Robežojas ziemeļos ar Alūksnes novadu, rietumos ar Gulbenes un Madonas novadiem, dienvidos ar Rēzeknes un Ludzas novadiem un austrumos ar Krievijas Pleskavas apgabala Palkinas un Pitalovas rajoniem. Novada centrs atrodas Balvu pilsētā.

Balvu novads
Balvu novads no 2021. gada 1. jūlija
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Balvi
Kopējā platība:	2 386,3 km2
• Sauszeme:	2 319,4 km2
• Ūdens:	66,9 km2
Iedzīvotāji (2026):	17 163
Blīvums (2026):	7,4 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2025 - pašlaik):	Jānis Trupovnieks (Latvijas Zaļā partija)
Mājaslapa:	www.balvi.lv
Balvu novads Vikikrātuvē

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Balvu rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums

Balvu novadā kopumā ietilpst 19 pagasti un 2 pilsētas, kuru pārvalde deleģēta 4 apvienībām:

Pagastu apvienība	Centrs	apvienībā ietilpstošie pagasti	iedzīvotāju skaits	platība, km2
Balvu apvienība	Balvi	Balvu pagasts, Balvu pilsēta, Bērzkalnes pagasts, Kubulu pagasts, Kupravas pagasts, Vīksnas pagasts	8563	484
Baltinavas apvienība	Baltinava	Baltinavas pagasts, Briežuciema pagasts, Lazdulejas pagasts, Tilžas pagasts, Vectilžas pagasts	2676	552,2
Rugāju apvienība	Rugāji	Bērzpils pagasts, Krišjāņu pagasts, Lazdukalna pagasts, Rugāju pagasts	2798	713,8
Viļakas apvienība	Viļaka	Medņevas pagasts, Susāju pagasts, Šķilbēnu pagasts, Vecumu pagasts, Viļakas pilsēta, Žīguru pagasts	3873	636,4

Daba

Balvu novads izvietojies Austrumlatvijas zemienes ziemeļdaļā. Tā austrumos atrodas Veļikajas zemiene, bet vidusdaļā — Ziemeļlatgales pacēlums (līdz 135 metriem vjl), kas ir viļņots morēnas līdzenums ar morēnu pauguraini austrumpusē. Augsnes — podzolētās, velēnu podzolētās un purvu. Derīgie izrakteņi: māls (Kupravā), grants (Plešovā), kūdra (lielākie kūdras purvi — Bērzpils purvs, Lutiņānu purvs, Lagažu-Šņitku purvs). Vidējā temperatūra janvārī -7 — -7,5 °C, jūlijā 16,5 — 17 °C. Nokrišņi 550-600 mm gadā. Meži 1981. gadā aizņēma 38% teritorijas, purvi 10%.

Lielākās upes

• Daugavas baseina: Pededze, Bolupe, Vārniene, Iča, Tilža.
• Veļikajas baseina: Vāda, Kuhva, Rika, Koura.

Ūdenstilpes

47 ezeri ar platību virs viena hektāra, lielākie — Pērkonu ezers (2,3 km²), Balvu ezers (1,7 km²), Viļakas ezers (1,4 km²).

Vēsture

Tagadējā Balvu novada teritorija 13. gadsimta sākumā ietilpa Atzeles novadā, 1224. — 1561. gadā tā bija Rīgas arhibīskapijas īpašums, 1561. — 1772. Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. 1772. gadā iekļauta Krievijas Impērijas Pleskavas, no 1802. gada Vitebskas guberņā. Līdz 1861. gadam, kad atcēla dzimtbūšanu, zeme bija galvenokārt muižnieku īpašumā (lielākās — Viļakas muiža 492 km², Balvu muiža 350 km²). 1905. gada revolūcijas laikā 1905. gada 2. decembrī notika revolucionārās milicijas sadursme ar ulānu vienību Sitas silā.

Pēc Otrā Latgales kongresa ierosmes 1917. gada 14. decembrī Ludzas apriņķi atdalīja no Vitebskas guberņas un pievienoja Vidzemes guberņai, bet operācijas "Dūres sitiens" laikā to 1918. gada 21. februārī iekaroja Vācijas Impērijas karaspēks. 1918. gada decembrī Balvu apkārtni ieņēma Sarkanā armija un to iekļāva Latvijas SPR sastāvā.

Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācijas laikā 1920. gada janvārī Balvos atradās Latgales divīzijas štābs. Pēc neatkarības kara beigām, saskaņā ar 1920. gada 11. augustā parakstīto Latvijas—Krievijas miera līgumu Balvi ietilpa Latvijas Republikas sastāvā. Līdz 1920. gada zemes reformai novadā atradās Balvu, Biržu, Bonifacovas, Domopoles, Ludvinovas, Ruskulovas, Vecpils, Zosuļu un citu muižu zemes. Ar 1924. gada jūnija likumu Balvu pagastu kopā ar 11 citiem pagastiem atdalīja no Ludzas apriņķa un iekļāva jaunizveidotajā Jaunlatgales apriņķī. 1938. gadā Jaunlatgales apriņķi pārdēvēja par Abrenes apriņķi.

1944. gada 23. augustā padomju okupācijas varasiestādes anektēja Abrenes pilsētu kopā ar sešiem apriņķa pagastiem: Purvmalas, Linavas, Kacēnu, Upmales, Gauru un Augšpils pagastu, iekļaujot tos Krievijas PFSR sastāvā. Abrenes apriņķa atlikusī daļa 1945. gada 12. oktobrī tika pārdēvēta par Viļakas apriņķi, bet 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālajā reformā tas tika sadalīts Abrenes (ar centru Viļakā) un Balvu rajonos. 1959. gadā Abrenes apriņķi atkal likvidēja, tā teritoriju iekļaujot Alūksnes, Balvu un Kārsavas rajonos. 1962. gadā Kārsavas rajonu sadalīja, dienvidu daļu pievienoja Ludzas rajonam, bet Baltinavas apkārtni - Balvu rajonam.

2009. gadā Balvu rajonu sadalīja Balvu, Baltinavas, Rugāju un Viļakas novados, bet 2021. gadā atkal apvienoja jaunajā Balvu novadā.

Apdzīvotās vietas

Balvu novada kopējais iedzīvotāju skaits pēc PMLP 01.01.2021 bija 24 991

Nr.	Nosaukums	Statuss	Novads (līdz 2021. gadam)	Pagasti	2000	2016	2020
1	Balvi	Pilsēta	Balvu novads	Pilsēta	8533	6457	5914
2	Viļaka	Pilsēta	Viļakas novads	Pilsēta	1887	1330	1221
3	Žīguri	Ciems	Viļakas novads	Žīguru pagasts	906	599	522
4	Tilža	Ciems	Balvu novads	Tilžas pagasts	672	508	469
5	Baltinava	Ciems	Baltinavas novads	Baltinavas pagasts	664	448	431
6	Rugāji	Ciems	Rugāju novads	Rugāju pagasts	631	566	507
7	Kubuli	Ciems	Balvu novads	Kubulu pagasts	568	448	433
8	Kuprava	Ciems	Viļakas novads	Kupravas pagasts	709	319	263
9	Semenova	Ciems	Viļakas novads	Medņevas pagasts	271	201	190
10	Vīksna	Ciems	Balvu novads	Vīksnas pagasts	260	194	184
11	Bērzpils	Ciems	Balvu novads	Bērzpils pagasts	240	186	169
12	Bērzkalne	Ciems	Balvu novads	Bērzkalnes pagasts	249	167	148
13	Šķilbani	Ciems	Viļakas novads	Šķilbēnu pagasts	216	157	139
14	Benislava	Ciems	Rugāju novads	Lazudkalna pagasts	183	144	141
15	Borisova	Ciems	Viļakas novads	Vecumu pagasts	181	137	111
16	Naudaskalns	Ciems	Balvu novads	Balvu pagasts	177	114	112
17	Rekova	Ciems	Viļakas novads	Šķilbēnu pagasts	163	155	157
18	Krišjāņi	Ciems	Balvu novads	Krišjāņu pagasts	148	110	110
19	Egļuciems	Ciems	Balvu novads	Lazdulejas pagasts	137	102	91
20	Vectilža	Ciems	Balvu novads	Vectilžas pagasts	115	95	97
21	Briežuciems	Ciems	Balvu novads	Briežuciema pagasts	122	87	87

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1897 40 800 —     1905 46 920 +1.76% 1925 53 333 +0.64% 1930 56 219 +1.06% 1935 60 313 +1.42%	Gads Iedz. ±% g.p. 1959 48 262 −0.92% 1967 39 450 −2.49% 1979 37 256 −0.48% 1989 33 913 −0.94% 2000 30 244 −1.04%	Gads Iedz. ±% g.p. 2011 23 358 −2.32% 2021 18 778 −2.16% 2022 18 501 −1.48% 2024 17 910 −1.61%

Nacionālais sastāvs

Balvu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā
Latvieši (14941)			81.9%
Krievi (2563)			14.1%
Ukraiņi (242)			1.3%
Baltkrievi (104)			0.6%
Čigāni (80)			0.4%
Poļi (47)			0.3%
Lietuvieši (15)			0.1%
Igauņi (4)			0.0%
Ebreji (3)			0.0%
Cita un neizvēlēta (241)			1.3%

Tautsaimniecība

Transports

Balvu novadu nešķērso galvenie autoceļi, taču to šķērso vairāki reģionālie autoceļi, kā piemēram, P35 (Gulbene—Balvi—Viļaka—Krievijas robeža (Vientuļi)), P36 (Rēzekne—Gulbene), P42 (Viļaka—Zaiceva—Krievijas robeža (Pededze)), P45 (Viļaka—Kārsava), P46 (Dubļeva—Cērpene), P47 (Balvi—Kapūne) un P48 (Kārsava—Tilža—Dubļukalns).

Izglītība

Balvu novadā darbojas 6 vidusskolas, 4 pamatskolas, 1 sākumskola, 5 profesionālās izglītības un interešu izglītības iestādes un 6 pirmskolas izglītības iestādes:

Vidusskolas

• Baltinavas vidusskola
• Balvu Valsts ģimnāzija
• Balvu profesionālā un vispārizglītojošā vidusskola
• Rekavas vidusskola
• Rugāju vidusskola
• Viļakas vidusskola

Pamatskolas un sākumskolas

• Balvu sākumskola
• Bērzpils pamatskola (filiāle arī Krišjāņos)
• Eglaines pamatskola
• Stacijas pamatskola (filiāle arī Vīksnā)
• Tilžas pamatskola

Profesionālās izglītības un interešu izglītības iestādes

• Balvu Bērnu un jauniešu centrs
• Balvu Mākslas skola
• Balvu Mūzikas skola
• Rugāju Sporta centrs
• Viļakas Bērnu un jaunatnes sporta skola

Pirmskolas izglītības iestādes

• Balvu pirmsskolas izglītības iestāde "Pīlādzītis"
• Balvu pirmsskolas izglītības iestāde "Sienāzītis"
• Bērzkalnes pirmsskolas izglītības iestāde
• Kubulu pirmsskolas izglītības iestāde "Ieviņa"
• Tilžas pamatskolas pirmsskolas izglītības grupa Tilžā
• Viļakas pirmsskolas izglītības iestāde "Namiņš"

Ievērojami novadnieki

• Tālis Matīss (1904—1985), operdziedātājs
• Ģertrūde Eniņa (1926—2019), neiroloģijas profesore, izgudrotāja
• Kazimirs Duļbinskis (1906—1991), katoļu bīskaps
• Valerijans Zondaks (1908—1986), katoļu bīskaps
• Roberts Ancāns (1919—1982), latviešu leģiona virsnieks
• Jānis Benislavskis (1735—1812), katoļu bīskaps
• Jānis Leo Briedītis (1922—2007), gleznotājs, grafiķis, tēlnieks
• Miķelis Bukšs (1912—1977), literatūrvēsturnieks, valodnieks, publicists
• Juris Cibulis (1951), letonists, žurnālists, tulkotājs, politiķis
• Antons Circāns (1918—1947), nacionālās pretošanās kustības vadītājs Latgalē un Vidzemē
• Pēteris Gabrānovs (1941—2007), lauksaimnieks, uzņēmējs, politiķis
• Aloizijs Jūsmiņš (1915—1979), cirka mākslinieks, koklētājs, akordeonists, aktieris, solists
• Vilberts Krasnais (1908—1942), rakstnieks, sabiedriskais darbinieks
• Jānis Krasts (1895—1965), jurists, miertiesnesis
• Jānis Ločmelis (1936), uzņēmējs, militārpersona, politiķis
• Francis Logins (1874—1931), sabiedriskais darbinieks, politiķis
• Imants Magone (1936—2008), horeogrāfs, dejas pedagogs, amatieru mākslas atbalstītājs
• Tālis Matīss (1904—1985), dziedātājs, pedagogs
• Kazimirs Olekšs (1886—1970), Latvijas armijas ģenerālis
• Jānis Prombergs (1927—1993), ārsts
• Vilis Purmalis (1927—1989), ārsts
• Jāzeps Roskošs (1891—1960), politiķis
• Annele Slišāne (1975), tekstilmāksliniece, rokdarbniece, rakstniece, kultūras darbiniece
• Antons Slišāns (1948—2010), lauksaimnieks, literāts, folklorists, kultūras un sabiedrisks darbinieks
• Valerijans Zondaks (1908—1986), titulārbīskaps
• Jānis Bordāns (1967), advokāts, politiķis
• Līga Kozlovska (1957), ārste, politiķe
• Sarmīte Ķikuste (1962), ārste, politiķe
• Inese Laizāne (1971), aktrise, politiķe
• Leo Paiders (1926—1991), lauksaimnieks, šoferis, sabiedriskais darbinieks, politiķis
• Jānis Trupovnieks (1961), inženieris, politiķis
• Arvis Vilkaste (1989), bobslejists
• Kazimirs Duļbinskis (1906—1991), katoļu titulārbīskaps
• Ģertrūde Eniņa (1926—2019), ārste neiroloģe, profesore
• Andris Kazinovskis (1959), lauksaimnieks, politiķis