Anarhoprimitīvisms
Anarhoprimitīvisms ir anarhisma virziens, kas kritizē civilizāciju un tās tehnoloģiskās, industriālās un sociālās struktūras, uzskatot tās par galvenajiem apspiešanas, ekspluatācijas un ekoloģiskās degradācijas cēloņiem. Anarhoprimitīvistu mērķis ir atgriezties pie mazāk tehnoloģiski attīstītas vai pat pirmsindustriālas sabiedrības formas, kas balstās uz mednieku vācēju dzīvesveidu, maziem kopienu tīkliem un ciešu saikni ar dabu.
Anarhoprimitīvistu domāšanā liela nozīme ir teorijām par to, ka cilvēku dzīves kvalitāte un brīvība ievērojami pasliktinājās līdz ar lauksaimniecības revolūciju un sekojošo hierarhisko sabiedrību veidošanos. Viņi uzskata, ka tehnoloģijas un sarežģītas sociālās struktūras veicina cilvēku atsvešināšanos, garīgu apspiešanu un vidi iznīcinošu uzvedību. Viens no pazīstamākajiem anarhoprimitīvistu teorētiķiem ir Džons Zerzans, kurš apgalvo, ka simboliskā domāšana, piemēram, valoda, māksla un rakstība, ir veicinājusi cilvēku atsvešināšanos no dabiskās pasaules. Viņš arī kritizē industriālo sabiedrību par tās destruktīvo ietekmi uz ekosistēmām un cilvēka psiholoģisko veselību.
Anarhoprimitīvisms tiek kritizēts par utopismu, praktisko īstenošanas neiespējamību un par to, ka tā idejas varētu novest pie masveida ciešanām, ja tās tiktu īstenotas globālā mērogā. Turklāt tiek apgalvots, ka viņu skatījums uz pirmsindustriālām sabiedrībām ir romantizēts un ignorē šādu dzīvesveidu grūtības un trūkumus.
Ārējās saites
labot- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)