1346. gads

1346. gads (MCCCXLVI) bija parastais gads, kas pēc Jūlija kalendāra sākās svētdienā. Eiropas vēsturē tas ir zināms kā vēlo Viduslaiku laiks. Lai arī Simtgadu karš sākās 1337. gadā, faktiski tas sākās 1346. gadā, jo abām pusēm — gan frančiem, gan angļiem — trūka līdzekļu, lai uzsāktu reālu karu.

Tūkstošgades:	1. tūkstošgade 2. tūkstošgade 3. tūkstošgade
Gadsimti:	13. gadsimts 14. gadsimts 15. gadsimts
Desmitgades:	1330 – 1339 1340 – 1349 1350 – 1359
Gadi:	1343 1344 1345 1346 1347 1348 1349

1346. gads citos kalendāros

Gregora kalendārs	1346 MCCCXLVI
Ab urbe condita	2099
Armēņu kalendārs	795 ԹՎ ՉՂԵ
Asīriešu kalendārs	6096
Bahāju kalendārs	−498 — −497
Bengāliešu kalendārs	753
Berberu kalendārs	2296
Budistu kalendārs	1890
Birmiešu kalendārs	708
Bizantiešu kalendārs	6854—6855
Ķīniešu kalendārs	乙酉年 (Koka gailis) 4042 vai 3982     — līdz — 丙戌年 (Uguns suns) 4043 vai 3983
Koptu kalendārs	1062—1063
Etiopu kalendārs	1338—1339
Ebreju kalendārs	5106—5107
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	1402—1403
- Shaka Samvat	1268—1269
- Kali Juga	4447—4448
Holocēna kalendārs	11346
Igbo kalendārs	346—347
Irānas kalendārs	724—725
Islāma kalendārs	746—747
Jūlija kalendārs	1346 MCCCXLVI
Korejas kalendārs	3679

Notikumi

• Pavasaris: Krimā sākās Melnās nāves epidēmija.

Marts

• 18. marts — Simtgadu karš: francūži sāka gatavoties Lamanša aizsargāšanai no angļiem.

Aprīlis

• 16. aprīlis — Skopjē tika dibināta Serbijas cariste, par pirmo caru kļuva Stefans Dušans. Pirms tampastāvēja Serbijas karaliste.

Jūlijs

• 11. jūlijs — Kārlis IV Luksemburgs kļuva par Svētās Romas imperatoru.
• 11.—12. — Simtgadu karš: Edvards III Plantagenets un angļu armija šķērsoja Lamanšu un sāka Francijas invāziju.

Augusts

• 26. augusts:
  • Pēc Jana Luksemburga nāves Kārlis IV Luksemburgs kļuva par Bohēmijas karali un Luksemburgas grāfu.
  • Simtgadu kara ietvaros norisinājās Kresī kauja, kurā angļi sakāva frančus un pirmo reizi Eiropā kaujā tika izmantots šaujampulveris.

Nezināms datums

• Dānijas karalis Valdemārs IV pārdeva Livonijas ordeņa mestram Gosvinam fon Hērikem Ziemeļigauniju par 19 000 Ķelnes markām, kas atbilda aptuveni 4 tonnām sudraba.
• Aļģirda un Ķēstuta vadītais lietuviešu karaspēks bija iebrukuši Zemgalē, nopostīja Mežotnes pili.
• Osmaņu sultāns Orhans I palīdzēja Bizantijas princim Jonam VI gāzt no troņa Jonu V Paleologu, kā arī apprecēja Bizantijas princesi Teodoru.
• Otrajā Bulgārijas caristē un Austrumromas impērijā norisinājās pilsoņu kari.
• Simeons Joanovičs Lepnais kļuva par Maskavas lielkņazu.

Dzimuši

• 9. aprīlis — Mārgareta, Anglijas karaļa Edvarda III meita (mirusi 1361. gadā)

Miruši

• 26. augusts — Jans Luksemburgs (Jan Lucemburský), Bohēmijas karalis (dzimis 1296. gadā)